Algotie pagaidu sabiedriskie darbi ir aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, veicot sociāla labuma darbus. Tos īsteno arī Daugavpils novada pašvaldībā. Aktīvās nodarbinātības pasākums „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” tika uzsākts 2012. gadā, aizstājot krīzes laikā īstenoto pasākumu „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”.
Pasākumā var piedalīties bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir vismaz 6 mēnešus reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā vai ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par 6 mēnešiem, bet vismaz gadu nav strādājuši.
Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē reģistrēti 1396 Daugavpils novadā dzīvojošie bezdarbnieki. Ja Latgalē bezdarba līmenis ir sasniedzis 14,8 % atzīmi, tad novadā tie ir 10,6 %. Skaitliski visvairāk bezdarbnieku ir reģistrēts Skrudalienas un Maļinovas pagastā. Maļinovas pagastā ir reģistrēti 98 bezdarbnieki, no kuriem diezgan krietns pulks – 18 – iesaistījušies algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.
Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu bezdarbnieks ik mēnesi saņem atlīdzību 200 eiro apmērā par 6 stundu darbu dienā. Pērn atlīdzība par 8 stundu darbu dienā bija 150 eiro apmērā. Par pasākumā iesaistīto bezdarbnieku tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Pasākuma īstenošanas laikā bezdarbniekiem tiek veikta iespējamo nelaimes gadījumu apdrošināšana.
Kopā novadā ir izveidotas 160 bezdarbnieku vietas, bet uz doto brīdi ir nodarbināti 187 bezdarbnieki. Visbiežāk viņi tiek iesaistīti teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas darbos. Novada pagastu pārvalžu vadītāji doto pasākumu vērtē pozitīvi.
Maļinovas pagasta pārvaldes vadītājs Arkādijs Karņickis: “Pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūrai un novada domei, pie mums pagastā viss ir kārtībā. Apkārtējā teritorija ir sakopta, visi darbi, kas saistīti ar labiekārtošanu, tiek veikti pienācīgā kvalitātē. Bez bezdarbnieku iesaistes un šīs programmas mēs visus šos darbus nevarētu paveikt. Domāju, ka pasākums ir liels ieguvums kā viņiem pašiem, tā arī pagastam un sabiedrībai kopumā. Mēs ļoti priecājamies, ka viņi mums ir un arī viņiem tiek nodrošināts darbs. Līdz ar to mēs varam paveikt tiešām daudz”.
Pagasta teritorijā atrodas 9 kapsētas un katras sakopšanai un labiekārtošanai ir nepieciešamas strādīgas rokas.
Pagasta Komunālās saimniecības vadītājs Jānis Mozulis stāsta, ka darba ir pietiekoši visos gadalaikos. Vasarā bezdarbnieki izpļauj un savāc zāli, rudeņos, pavasaros – grābj lapas un uzkopj kapsētas. Pašlaik bezdarbnieki iesaistās pagasta kapsētu labiekārtošanā, krūmu izciršanā, pašvaldības ceļmalu un grāvju tīrīšanā. Jānis atzīst, ka lieli palīgi ir programmā iesaistītie vīrieši, kuri ir prasmīgi un palīdz arī tehnikas remontēšanas, soliņu izgatavošanas un krāsošanas darbos vasaras periodā.
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi sniedz bezdarbniekiem iespēju iegūt vai uzturēt darba iemaņas, kā arī veicināt viņu aktivitāti sabiedrības labā. Maļinovas pagasta iedzīvotājai Mārītei iesaiste algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir liels atbalsts, jo citu ienākumu avotu nav. Bērni ir aizbraukuši uz ārzemēm un Mārīte palikusi viena. Sieviete stāsta, ka programmā iesaistās kopš 2009. gada. Ceļš uz darbu tiek mērots ar velosipēdu un par darba apjomu viņa nesūkstās.
Bezdarbnieks var tikt nodarbināts secīgi vai ar pārtraukumiem ne ilgāk kā četrus mēnešus 12 mēnešu periodā, vai ne vairāk kā sešus mēnešus, ja pasākumā iesaista bezdarbnieku, kas sasniedzis 60 gadu vecumu. Pasākumā bezdarbnieks var iesaistīties arī atkārtoti.
Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā un tie bija 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 2010. gada martā – sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku. 2018. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 59 tūkstoši bezdarbnieku un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4%.
Pēc Labklājības ministrijas veiktajām prognozēm, būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms šī gada otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums. Savukārt jau šī gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmē arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.
Galvenais programmas ieguvums bezdarbniekiem neapšaubāmi ir viņu darba prasmju un sociālo iemaņu saglabāšana un attīstīšana, savukārt darba devējam, kā secina Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, lielisks atbalsts sociāli nozīmīgu darbu veikšanai.
