2021. gada jūnijā Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Pašlaik partijas gatavo pirmsvēlēšanu programmas un veido kandidātu sarakstus. Naujenes Novadpētniecības muzejs vēlēšanu priekšvakarā ir ielūkojies 20. gadsimta sākuma politikas aizkulisēs, lai noskaidrotu kādi deputāti pārstāvēja Dvinskas apriņka iedzīvotāju intereses Krievijas impērijas Valsts domē. Stāstu ciklu par ievērojamiem novadniekiem turpinām ar ieskatu divu politiķu – Bogdana Šahno un Mihaila Jermolajeva biogrāfijās. Šoreiz publicēsim stāsta pirmo daļu.
BOGDANS ŠAHNO
BOHDAN SZACHNO
[1868-1955]
1902 Dvinskas zirgkopju biedrības biedrs
1903 Dvinskas apriņka zemstes sapulces domnieks [kr.val. земский гласный], Dvinskas Lauksaimniecības, rūpniecības un mājamatniecības izstādes rīcībkomitejas priekšsēdētāja vietnieks
1903 – 1904 Vitebskas guberņas lauksaimniecības biedrības Goda biedrs
1906 Krievijas I Valsts domes deputāts
~ 1914 – 1918 Muižniecības maršals Daugavpilī
1919 Braslavas apriņķa vecākais
1922 Inflantiešu zemes īpašnieku savienības priekšsēdētājs Viļņā
~1937-1939 Viļņas Zemes bankas viceprezidents
Bogdans Šahno, pilnā vārdā – Bogdans Kaliksts Ludoviks Zaharijs Šahno – dzimis 1868. gada 14. oktobrī, Vitebskas guberņas Dvinskas apriņķa Juzefovā. Mūsdienās šī vieta atrodas Naujenes pagastā. Šahno – poļu izcelsmes muižnieku dzimta, kura ir minēta Krievijas impērijas kopējā muižnieku dzimtu Ģerboņu grāmatā.
Juzefovas muižas vēsture aizsākās 17. gadsimtā, kad Dinaburgas pils apkārtnē poļu muižnieks Juzefs Šadurskis uzcēla muižu, nodēvējot to par Juzefovu. Muižu mantoja Staņislavs Šadurskis – visā Eiropā pazīstams natūrfilosofs, teoloģijas maģistrs un kanonisko tiesību doktors. Viņš netālu no muižas uzcēla Sv. Pētera un Pāvila godam veltītu baznīcu.
19. gadsimta vidū Juzefovas muiža, ar koka guļbūves kunga namu, nonāca Šahno dzimtas īpašumā. Broņislava Šahno un Kazimiras Kamenskas laulībā dzimušais dēls Bogdans Šahno bija pēdējais Juzefovas muižas īpašnieks.
Bogdans Šahno bija vecākais bērns ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja kopā ar māsām Eļžbeti [poļu val.: Elżbieta 1871-1944], Marcelīnu [1870-1936 ] un brāli Marianu Gvidonu Ludvigu [1870-1922]. Izglītību Bogdans Šahno ieguva Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā. 1887. gadā viņš iestājās Tērbatas poļu studentu korporācijā Polonia, bet 1889. gadā uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē [1889-1892], iegūstot Tiesību zinātņu kandidāta grādu.
Juzefovas muižas īpašnieks
20. gadsimta sākumā Bogdans Šahno aktīvi pievērsās saimnieciskajai dzīvei un Juzefovas muižas apbūves paplašināšanai. Ceļojot pa Franciju, Bogdanu Šahno iedvesmoja lauku arhitektūra, it īpaši kāds Luija XVI stilā uzceltais nams. Pēc tā parauga muižnieks uzzīmēja jaunā Juzefovas kunga nama skici. 1900. gadā celtniecības ieceri palīdzēja realizēt arhitekts Vilhelms Johans Kārlis Neimanis, pēc kura projekta tika uzcelts divstāvu kunga nams ar 16 istabām, zāli, halli, bibliotēku un salonu.
Zināmajos Juzefovas muižas interjera aprakstos ir uzskaitītas dažādas kultūrvēsturiskas vērtības, kas diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājušās: muižas bibliotēka ar G. Manteifeļa un J. A. Hilzena darbiem par Latgali, karaļu un citu ievērojamu personu autogrāfi, vēstules, manuskripti, monētu kolekcija, Delftas un Drēzdenes manufaktūru porcelāns, Sevras vāzes, baroka laikmeta itāliešu meistara Salvatora Rozas [1615 – 1673] darba „Sv. Jēkabs no Kompostellas” kopija. Muižas Baltajā salonā atradās Varšavas galdnieku darināts Ludviga XVI stila mēbeļu komplekts [izgatavots pēc Lazenki pilī esošo mēbeļu parauga], karaļa Jozefa Poņatovska mātes tualetes galdiņš, ar ar sudraba un bronzas apdari, kā arī citi antīki retumi. Savu greznību muiža zaudēja pakāpeniski – Pirmā pasaules kara laikā tās iekārta tika izvesta uz Smoļensku, bet 1942. gadā Juzefovas muiža tika pilnībā nodedzināta.
Agronoms un retumu kolekcionārs
Laikabiedriem Bogdans Šahno bija neapšaubāma autoritāte agronomijas jomā. Viņš bija kaislīgs ceļotājs un selekcionārs. Kā apliecinājums tam kalpo 1890. gadā holandiešu stilā iestādītais muižas parks, kurā no ceļojumiem pa Eiropu pārvestas vairāk kā 100 retu, eksotisku koku un krūmu sugas. Savulaik parks ieņēma otro vietu augu daudzveidības ziņā pēc Rīgas botāniskā dārza, tāpēc tas kļuva par privāto ekskursiju galamērķi. Tūristus piesaistīja ne tikai parka floras retumi, bet arī iepretīm galvenajai muižas ieejai novietotais 5 m garš aizvēsturiska dzīvnieka kauls. Kauls bija atrasts 19. gadsimta vidū Lietuvā, purvā pie Kurkles muižiņas, pārvests uz Juzefovu un novietots uz divām Livonijas ordeņa Dinaburgas pils apkārtnē atrastām akmens lodēm.
Dvinskas Lauksaimniecības, rūpniecības un mājamatniecības izstādes organizators un dalībnieks
1903. gadā Dvinskā, Jaunbūvē – meža masīvā gar Rīgas – Orlas dzelzceļu [tagadējā Pumpura iela līdz pareizticīgo kapiem] tika atklāta tam laikam grandioza izstāde ar 123 nodaļām, kurā piedalījās pārstāvji no 10 Krievijas impērijas guberņām.
Izstādes organizators bija Vitebskas guberņas lauksaimniecības biedrība. Infrastruktūras izbūvei un izstādes iekārtošanai tika izveidota rīcībkomiteja, par kuras priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts Bogdans Šahno. 1902. gadā sākās vērienīgi būvniecības darbi: 50 paviljoni, koncertzāle, varjetē teātris, restorāns dīķis ar strūklaku un dažādas izklaides vietas. Šo vietu iemīļoja pilsētnieki un tā ieguva Nikolaja parka nosaukumu.
1903. gada 8. septembrī notika svinīga izstādes atklāšana. Bogdans Šahno tajā piedalījās ne tikai kā organizators, bet arī kā dalībnieks vienlaikus 10 izstādes nodaļās: lopkopības [tīrasiņu Holandes un Oldenburgas lopu šķirnes], zirgkopības [jauktas šķirnes darba zirgi], cūkkopības [Jorkšīras, Linkolnas, Tamvotas šķirnes cūkas], aitkopības [Oksfordas šķirnes aitas], putnkopības [vistas, pīles, zosis] augļkopības [āboli, plūmes], mežsaimniecības [brusas, zāģmateriāls], rūpniecības [ķieģeļi] u.c.
Izstādes laikā norisinājās Vitebskas guberņas lauksaimnieku sapulce, kurā tika nolasīti ziņojumi un izskatīts jautājums par universitātes dibināšanu Krievijas ziemeļrietumu rajonā. Izstādes noslēgumā tika pasniegti apbalvojumiem dažādās nominācijās. Starp nominantiem bija ne tikai Bogdans Šahno, bet arī novadnieks Vilis Siliņš [saņēma balvu par pļavkopību].
Krievijas I Valsts domes deputāts
1906. gada februārī – martā Krievijas impērijā notika Krievijas I Valsts domes vēlēšanas. Dome tika vēlēta uz 5 gadiem, bet imperatoram bija tiesības to atlaist pirms termiņa beigām, ko Nikolajs II arī izmantoja: pirmais sasaukums nostrādāja vien 72 dienas – no 1906. gada 27.aprīļa līdz 8.jūlijam.
No Vitebskas guberņas, ar ievērojamu balsu pārsvaru, deputātos tika ievēlēts Bogdans Šahno, kurš teritoriāli pārstāvēja Rietumu nomaļu deputātu grupu [kr.val.: Группа Западных окраин]. Šī grupa sastāvēja no katoļticīgiem liberālā konservatīvisma piekritējiem, kuri atbalstīja Krievijas impērijas rietumu guberņu jeb „nomaļu ideju”.
Rietumu nomaļu deputātu grupa bija pazīstama ar vairākiem nosaukumiem krievu un poļu valodā. Savā programmā deputāti oficiāli nodēvēja savu apvienību par Rietumu nomaļu parlamentāro grupu [kr. val.: Парламентская группа западных окраин]. Presē un sarunvalodā nostiprinājās „Rietumu nomaļu grupas” jēdziens, kā arī nosaukums „Teritoriālais kolo” – no poļu “koło” – pulciņš, aplis, apvienība. Katrā jaunā Domes sasaukumā grupai izvierzījās savi līderi, I sasaukumā par tādu kļuva Minskas guberņas pārstāvis.
Pēc deputāta pilnvaru beigām Bogdans Šahno turpināja ieņemt dažādus amatus [ģimnāzijas kurators Daugavpilī, Braslavas apriņķa vecākais u.c] un saimniekot Juzefovas muižā līdz 1919. gadam, kad LSPR valdība izdeva dekrētu par zemes nacionalizāciju. Muižas ar aramzemes platību virs 300 pūrvietām [111 ha] tika pārvērstas par padomju saimniecībām. Šīs pārmaiņas skara arī Juzefovas muižu, kura kā viena no pirmajām tika nacionalizēta. Latvijas Republikas nodibināšanas Satversmes sapulce 1920. gadā pieņēma likumu par Valsts zemes fonda nodibināšanu un izlietošanu, uz kura pamata Valsts zemes fondā ieskaitīja muižas, atstājot bijušajiem īpašniekiem neatsavināmu daļu vidējās saimniecības platībā [ap 50 ha].
Sākoties pārmaiņām, 1922. gadā Bogdans Šahno pārcēlās uz dzīvi Viļnā. Juzefovas muiža kļuva par ģimenes vasaras rezidenci. Politpārvaldes ierēdņa S. Dilāna 1938. gada ziņojumā teikts, ka, B. Šahno, kas kopā ar meitu katru vasaru dažas nedēļas uzturas Jezupovā, „ir dedzīgs Lielpolijas idejas piekritējs, kas nesteidzas likvidēt savu zemes īpašumu, cerot, ka ar laiku Latgali pievienos Polijai.”
Bogdans Šahno miris 1955. gadā 13. septembrī Lodzā [Polija], nodzīvojot garu un skaistu mūžu, un ar savu darbību atstājot paliekošas vērtības Daugavpils novada vēsturē – Juzefovas parku, senās muižas saimniecības ēkas, Juzefovas dzirnavas un Hoftenbergas muižu, bet diemžēl nākamās paaudzes tās nav spējušas pienācīgi līdz mūsdienām saglabāt.
Raksta sagatavošanā Naujenes Novadpētniecības muzejs pateicas Franča Trasuna muzejam „Kolnasāta” par iespēju izmantot muzeja krājuma materiālus.
Nākamajā publikācijā tiks publicēta stāsta otrā daļa par Krievijas III Valsts domes deputātu Mihailu Jermolajevu.
Sagatavoja:
Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore
Evita Kusiņa – Koļesņika
e-pasts: naujenesmuzejs@inbox.lv