Vecsalienas muižas pils parku bagātina ar jauniem stādījumiem

16. oktobrī Vecsalienas muižas pils parks (Vecsalienas pagasta Červonkā) tika papildināts ar jauniem augu stādījumiem. Latvijas Pašvaldību savienības sadarbības projekta ietvaros, īstenojot “Meža dienu 2020” aktivitātes, Salienas vidusskolas 10. un 11. klases audzēkņi, kopā ar Daugavpils novada domes un Vecsalienas pagasta darbiniekiem iestādīja ap 70 dažāda veida Latvijas muižu parkiem raksturīgu augu.

Apstādījumu plānu veidoja sadarbībā ar parku un ainavu arhitekti Ilzi Māru Janelis, kā rezultātā Vecsalienas muižas parkā iestādīja ceriņus, grimoņus, parka rozes, maijrozītes, forsītijas, mežvīnus, fizokarpus, filadelfus, u.c.

Kā atzīmē Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra, projekts “Meža dienas” norisinās katru gadu. To organizē Latvijas Pašvaldību savienība: ”Katrai pašvaldībai tika piedāvāta iespēja saņemt līdzekļus parku kopšanai, stādu stādīšanai, kā arī mazu vides objektu ierīkošanai (infoplakāti, soliņi, stendi). Papildus stādiem, Červonkas pils parkā tiks ierīkoti arī soliņi, kurus izgatavoja naujenietis Egils Govilovskis.”

Pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecības Sventes meža iecirkņa mežkopis Aivars Litiņš, kuram darbs ar mežu ir ikdiena. Viņš nodarbojas ar meža stādīšanu, kopšanu, ciršanu un ar citām meža uzlabošanai nepieciešamām aktivitātēm. Mežkopis stāsta, ka iecirkņa teritorija ir diezgan plaša – tas iesākas līdz ar Gārsenes parku un beidzas Silenē pie pašas Baltkrievijas robežas ar kopējo mežu platību 22 000 ha. Plānošanas darbs sākas līdz ar kailcirtes parādīšanos, kur ir jāorganizē tālākās darbības meža atjaunošanai.

”Stādām mēs pamatā četras sugas – priedes, egles, bērzus un melnalksni. Pēc stādīšanas sākas meža kopšana,” skaidro speciālists. Būtiski ir veikt arī jaunaudžu pieskatīšanu, jo ir jānodrošina koku vienmērīgu izretošanos, ko ar neliela eksperimenta palīdzību, izstiepjot rokas tā, lai nepieskarties viens otram, nodemonstrēja klātesošie jaunieši. Jaunaudžu kopšana garantē kokiem pietiekamu saules daudzumu, barības vielu uzņemšanu un fotosintēzes procesu.

Pēc mežkopja vārdiem pirmo peļņu no meža stādīšanas var iegūt pēc 25 gadiem, iegūstot mazu dimensiju koksnes, taču pilnvērtīgs mežs izaug tikai pēc 100 gadiem. Ikdienā Latvijas mežos tiek veikti arī ceļu būvniecības, meliorācijas un grāvju tīrīšanas darbi. Medību un rekreācijas vienības veic teritoriju labiekārtošanu iedzīvotāju atpūtai.

Mežkopis nodemonstrēja arī modernās tehnoloģijas, bez kurām vairs nav iedomājams ikdienas darbs – tā ir speciālā planšete, kurā ir pieejamas mežu kartes ar teritoriju plānojumiem, kā arī drons. ”Orientācijai pilsētā izmanto ielu nosaukumus, māju un dzīvokļu numurus. Mežā tiek ir kvartāli un nogabali,” skaidro speciālists. Planšetē ir pieejama visa nepieciešamā informācija – koku vecums, nosaukumi, iepriekšējo darbību veikšana teritorijā. Modernās tehnoloģijas būtiski atvieglo darba organizāciju. LVM darbinieki arī izmanto mobilās karšu lietotnes, kas nodrošina ģeotelpisko datu pieejamību, turklāt tās ir pieejamas arī parastajiem iedzīvotājiem.

Latvijas sabiedrība “Meža dienās 2020” tiek aicināta pievērst uzmanību parku, aleju, koku rindu, dendroloģisko stādījumu stāvoklim un palīdzēt ar labiekārtošanu, kā arī ar meža apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem. Moto: ”Veidosim daudzveidīgu Latviju un tīkamu tās ainavu!” Iepriekš “Meža dienu” projekta aktivitātes jau norisinājās Juzefovas, Vaboles un Jaunsventes parkā, kur tika iestādīti kociņi un citi augi. Medumu un Vaboles parkā tika uzstādīti informatīvie stendi.

Autors un foto: Dainis Bitiņš