Etnogrāfiskajam ansamblim „Vabaļis” – 15

Pirms piecpadsmit gadiem Vaboles pagastā tika dibināts etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” – visjaunākais un vienīgais Dienvidlatgalē. Etnogrāfiskā ansambļa stiprais latgaliešu gars nav zudis arī šajā laikā, kad pasākumi klātienē ir liegti. Kolektīva dalībnieces priecājās par bagāto dziesmu pūru. Ir izdziedātas  daudzas dziesmas dažādiem klausītājiem gan savā pusē, gan kaimiņos, gan citviet Latvijā. Ieskatīsimies kolektīva vēsturē.

2006. gada 1. aprīlī Vaboles pagasta kultūras namā uz pirmo mēģinājumu pulcējās  vietējās psalmu dziedātājas un tautas mūzikas speciālists, kolektīva vadītājs Artūrs Uškāns.

Etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” vadītājs atceras: „1. aprīlī, dienā, kad cilvēki visā pasaulē izjokoja cits citu, mēs ļoti nopietni spriedām, vai, izņemot Latgalei raksturīgos, unikālos garīgos dziedājumus, Vaboles sievas vēl atceras arī laicīgās dziesmas, ko dziedājušas viņu mammas, vecmammas? Dziesmas, kuras, koka sienām un griestiem rībot, basējuši viņu tēvi un vectēvi? Rezultātā no vienkāršas idejas – izveidot Vaboles pagastā folkloras ansambli, balstoties ne tikai uz sievu dziedātajām dziesmām, bet arī viņu atmiņām par sen aizmirstām tradīcijām, paaudzēs slīpētām rokdarbu prasmēm, latgaliešu ēdienu un dzērienu (alus un „šmakauceņis”) gatavošanas prasmēm, laukos, kokos un pļavās atrodamo dabas velšu dziedniecisko īpašību zināšanām, – Vabolē radās nevis folkloras, bet etnogrāfiskais ansamblis, kuram pašas ansambļa dalībnieces piešķīra nedaudz draiskulīgu, nedaudz pašironisku nosaukumu – „Vabaļis”.

Ansamblis  kopā ar tā vadītāju Artūru Uškānu sāka strādāt kopā, lai apzinātu Vaboles un Līksnas pagastu (Vabole bija kādreizējā Līksnas pagasta sastāvdaļa) folkloras mantojumu un apgūtu, popularizētu ieražu un godību svinēšanu reālos apstākļos. Ansamblis sagatavoja programmas: „Krysta zeime”, „Lobais Jezus”„Tiergs”, „Maize”, „Puišu ceļš pi meitom”, kur parāda Vaboles pagastā dziedāto dziesmu savdabību. Programmās iekļautas tautas mutvārdu tradīcijas – pasakas, mīklas, sakāmvārdi, dzīves stāsti un atgadījumi. Ar apzināto materiālu etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” 2006. gadā  piedalījās Starptautiskajā Tautas mākslas festivālā „Augšdaugava”, Vaboles pagasta Skrindu dzimtas muzeja 10 gadu jubilejas pasākumā, ka arī ,,Starptautiskajā Tautas mākslas festivālā „Rudenines” Visaginā, Lietuvā.

Apkopojot senas aizgavēņa (meteņu) tradīcijas, “Vabaļis” 2008. gadā iedibināja tradicionālo folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu sadziedāšanas pasākumu  “Aizgavēnī cīmūs braucu” Vabolē.

Etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces piedalījās VKKF atbalstītā projekta „Lai vacu vacuo dzīsmeņa skaņ…” realizēšanā. Projekta ietvaros no apzinātiem folkloras materiāliem tika izveidots sieviešu tautas tērpa apraksts etnogrāfiskajam ansamblim, pēc kura tika pasūtīts un noausts  Līksnas tautas tērpa brunču audums. No šī auduma etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces katra sev pašuva tautas tērpu.

2007. gadā kolektīvs uzstājās  Ziņģētāju un stāstnieku vakarā Viļānos un LTV1 raidījumā „Province”, bet 2008. gadā  piedalījās tūrisma gadatirgū “Balttour 2008” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā un Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Nākamajā gadā ansamblis ar koncertiem Rīgā un Siguldā kuplināja Starptautisko folkloras festivālu ”Baltica-2009”. 2009. gada novembrī etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” piedalījās NKMVA Etniskās kultūras apzināšanas un dokumentēšanas programmas Tradicionālo prasmju skolas 2009 nodarbībā „Kāzu saimnieču prasmes-Vabolē” īstenošanā.

Turpmākajos gados “Vabaļis” piedalījās novada dienās „Pavasaris Latgales sētā” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kā arī, skatē iegūstot I kategoriju, Starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica-2012” uzstājās festivāla atklāšanas dižkoncertā kinoteātrī „Splendid Palace”. 2013. gadā ar VKKF atbalstu tika izdots pirmais etnogrāfiskā ansambļa ”Vabaļis” albums „Pa celeņu… ”. Diska atklāšanas pasākumi notika tieši “Vabaļu” dzimšanas dienā 1. aprīlī Vaboles kultūras namā, bet 4. aprīlī – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Rīgā. Albums „Pa celeņu…” izvirzīts Latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks 2013”, novērtēts kā viens no labākajiem tautas mūzikas ierakstiem.

Ansamblis piedalījās 2013. gada  XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju ieskaņas pasākumā „Jōņu dīnu gaidiedama” Līvānos, kā arī XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Rīgā 6. jūlijā  Folkloras dienā, etnogrāfiskais ansamblis tika uzaicināts uzstāties Latvijas Radio 2 raidījumā „Dziesmu svētku dienasgrāmata”, kā arī pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē notika daudzveidīgā programma „Saules koks”. Seši etnogrāfiskie ansambļi, tai skaitā etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” piedalījās šajā koncertā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē.

Ar VKKF atbalstu 2014. gadā “Vabaļis” izdeva Dienvidlatgales garīgo dziedājumu albumu „Lobais reits”. Kolektīvs  šo disku prezentēja Līksnas Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, Jezupovas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā,  Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā. 2015. gadā kolektīvs piedalījās Latgales reģiona deju svētkos ”Večerinka Višķūs”, starptautiskajā festivālā „Baltica 2015”. 2016. gadā  A. Uškāna 50 gadu jubilejas koncertā  „Ar pagaļi par pakaļi …”  koncertzālē “GORS”. 2017. gadā ar kolektīva vadītāju Ivetu Skrindu īstenots projekts „”Kolhozu laiku”(1946.-1985.) folkloras dokumentēšana Dienvidlatgalē” un izdots CD „Labi dzeivōt kolchozā”. 2019. gadā kolektīvs uzstājās ar kolhoza laiku dziesmām Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2018” koncertā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “GORS”.

2016.-2017. gadā etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” dalībnieces piedalījās  Daugavpils novada pašvaldības VKKF atbalstītā projekta īstenošanā, „Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos”.  “Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos” apstiprināta kā vērtība un tika iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Piecpadsmit gadu pastāvēšanas laikā ansamblis paspēja ne tikai piedalīties „Baltica” skatēs un festivālos, Dziesmu svētkos, parastos un labdarības koncertos, bet arī katru gadu savā pagastā visu vecumu Vaboles iedzīvotājiem rīko tradicionālo prasmju skolas, saglabā nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju  „Maija dziedājumi pie sādžu krustiem”, novembra mēnesī aizlūdz par mirušajiem, organizējot svecīšu vakarus Vaboles pagasta kapos.

Paldies par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” vadītājam Artūram Uškānam,  ansambļa sievām Regīnai Vingrei, Venerandai Putromai, Annai Rubinai, Lidijai Sparānei, Veronikai Stikānei, Irēnai Limanei, Ainai Pabērzai, Mairitai Stalidzānei, Renātei Litiņai, Valentīnai Skrindai, Inārai Mejerei un  Jānim Gipteram.

Tāpat pateicība bijušajām dalībniecēm Apolonijai Kokinai, Regīnai Žukovskai, Lidijai  Landenokai, Viktorijai Skrindai, Žanetei Žilvinskai. Atceramies arī kolektīva dalībnieces, kas nu jau „dzīd Dīva teirumā…”- Sofiju Svētiņu, Lidiju Stinkeviču, Lidiju Orbidāni, kolektīva vadītāju Ivetu Skrindu.

Kolektīvam novēlējums visiem laikiem cauri saglabāt vērtības, kas nemainās, padarot ikdienu daudz krāšņāku un dvēselē bagātāku. “Vabaļis” ir zīmols, ar ko lepoties ne tikai vaboliešiem, bet visam Daugavpils novadam un Dienvidlatgalei!

Vaboles kultūras nama  direktore Vija Pabērze