Iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas likumos un noteikumos no 2020. gada 1. janvāra

Līdz ar jaunā gada atnākšanu spēkā stāsies izmaiņas vairākos likumos un noteikumos. Šeit apkopota vadošo valsts pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par Latvijas iedzīvotājiem būtiskākajām izmaiņām, kas gaidāmas no 2020. gada 1.janvāra. 

Aizsardzības ministrija

Detalizētākai informācijai: Anete Gnēze, anete.gneze@mod.gov.lv, 67335093

No 1. janvāra

  1. Turpmāk darba devējam būs pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš ir zemessargs, arī par to periodu (ne garāku par 5 darbadienām gadā), ko šis darbinieks pavada zemessardzes kolektīvajās apmācībās. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensēs šo izmaksāto atlīdzību. To paredz grozījumi Darba likumā (74.panta pirmās daļas 10.punkts) un Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību”.
  2. Zemessargam kalendārā gada beigās būs iespēja izmaksāt kompensāciju, ja viņš sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, ko paredz Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. panta četrpadsmitā daļa. Kompensācija nepārsniegs profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai. Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību par attaisnotu prombūtni sakarā ar dalību zemessargu kolektīvajā apmācībā, un kompensācijas apmēru, ko paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību.

 

Ekonomikas ministrija

Detalizētākai informācijai: Evita Urpena, evita.urpena@em.gov.lv, 67013193

No 1. janvāra

  1. Turpmāk Konkurences padome varēs efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Sākotnēji tiks veiktas pārrunas ar problemātisko valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību. Tālāk jau Konkurences padome varēs piemērot tiesisku pienākumu. Visbeidzot, ja vēl joprojām konkurence tiks kropļota, Konkurences padome varēs piemērot sodu līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāku par 250 EUR. Šādus jauninājumus paredz grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, līdz ar to ilgtermiņā tiks veicināta brīva un godīga konkurence, veidojot Latvijā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāko vidi.

 

  1. Pilnībā stājas spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz pilnīgu pāreju uz elektronisku būvniecības procesa dokumentu apriti – visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS). Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā. Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.
  2. Turpmāk būs stingrāka degvielas kvalitātes kontrole, vienādotas minimālās biodegvielas piejaukuma prasības visās Baltijas valstīs, kā arī ieviestas jaunas degvielas uzpildes iekārtu un to pistoļu marķēšanas prasības. Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiek noteiktas jaunas funkcijas Būvniecības valsts kontroles birojam un Patērētāju tiesību aizsardzības centram attiecībā uz noteikumos ietverto nosacījumu uzraudzību, tajā skaitā uzpildes stacijās izvietojamo marķējumu un degvielas kvalitātes uzraudzību. Šīs izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”.

No nākamā gada mazumtirdzniecības degvielas uzpildes iekārtas un to pistoles tiks marķētas tāpat kā citās ES valstīs. Ja benzīnā bioetanols tiek piejaukts robežās no 5 līdz 10% no kopējā maisījuma tilpuma, tas jāapzīmē ar marķējumu E10. Ja līdz 5%, tad ar marķējumu E5. Savukārt dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu līdz 7% marķējumam jābūt B7. MK noteikumos iekļauta atkāpe, ka bioetanola saturs 95. markas benzīnā gada sākumā var būt zemāks kā 9,5-10%, kas nepieciešams, lai mazumtirdzniecības vietās nebūtu jāveic degvielas uzglabāšanas tvertņu pārsūknēšana pirms 2020. gada 1. janvāra.

  1. No 2020. gada 1.janvāra enerģētikas politikas uzraudzības funkcijas veiks Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), ieviešot efektīvāku valsts atbalsta sistēmas kontroli. No 2020. gada BVKB veiks:
  • elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, būtiski pastiprinot līdz šim īstenoto elektrostaciju darbības uzraudzību, t.sk. veicot sistemātiskas pārbaudes klātienē elektrostacijās;
  • aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu;
  • energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkciju;
  • transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzību un kontroli;
  • naftas produktu jautājumu administrēšanu.

Enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas nododot BVKB, veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumāEnerģētikas likumāEnergoefektivitātes likumālikumā “Par zemes dzīlēm”, kā arī virknē Ministru kabineta noteikumos, kuri ir saistīti ar minētajiem likumiem un kas attiecas uz funkciju nodošanu BVKB.

 

Finanšu ministrija

Detalizētākai informācijai: Aleksis Jarockis, aleksis.jarockis@fm.gov.lv, 67083850

No 1. janvāra

Maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kas ir par 70 eiro vairāk kā 2019. gadā. No 440 eiro līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums.

Iekšlietu ministrija

Detalizētākai informācijai: Gunta Skrebele, gunta.skrebele@mk.gov.lv, 67219363

No 1. janvāra

  1. Prasības ugunsdrošībai mājokļos kļūs stingrākas – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.
  2. Glābšanas darbu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas notikuma vietas bīstamajā zonā pēc ārsta lēmuma varēs ievadīt cietušajam pretsāpju līdzekli, lai mazinātu personas dzīvības apdraudējuma risku. Tādējādi tiek risināts jautājums par medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajam notikuma vietas bīstamajā zonā, jo neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personāls darbojas tikai ārpus notikuma vietas bīstamās zonas.

 

Izglītības un zinātnes ministrija

Detalizētākai informācijai: Egita Diure, egita.diure@izm.gov.lv, 67047834

No 1. janvāra

Visi 9. klašu skolēni 2019./2020. mācību gadā noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”).

Labklājības ministrija

Detalizētākai informācijai: Aiga Ozoliņa, aiga.ozolina@lm.gov.lv, 67021581

No 1. janvāra

  1. Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs tie, kuri sasnieguši 61 gada un 9 mēnešu vecumu. No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Izmaiņas notiek atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”.
  2. Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Rezultātā ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
  3. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā cilvēkiem ar invaliditāti – no 64 eiro līdz 80 eiro (ar  invaliditāti  no  bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).
  4. Būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, t.i.:
  • ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
  • pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam;
  • atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
  1. Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2.līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu apvienot ar pensiju 1. līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.
  2. Ja vienlaicīgi ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, cilvēkam izdevīgāko. Attiecībā uz tiem, kurt šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
  3. Slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī gadījumā, ja tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
  4. Ņemot vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja cilvēkam ar invaliditāti nepieciešama īpaša kopšana,  īpašas kopšanas nepieciešamība nebūs par pamatu atlīdzības par darbspēju zaudējumu paaugstināšanai.
  5. Tā kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazākas par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad, paaugstinoties minimālajām invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri.
  6. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%) apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
  7. Vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina (turpmāk kopā – vecākiem), kuru bērniem ir smagas saslimšanas vai piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.
  8. Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.
  9. Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.
  10. Sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
  11. Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

Satiksmes ministrija

Detalizētākai informācijai: Iveta Kancēna, iveta.kancena@sam.gov.lv, 67028003

No janvāra

  1. No 1. janvāra visi Rīgas maršruta taksometru stacijas pieturas (Marijas ielā 2A) maršruti tiek pārcelti uz Rīgas starptautisko autoostu. Maršrutu skaits varbūt nav liels – tie ir 15, bet reisu skaits gan ir milzīgs. Gada laikā vairāk nekā 200 000. Tā ir otra noslogotākā pietura uzreiz aiz Rīgas autoostas, līdz ar to izmaiņas skars daudz iedzīvotāju.
  2. No 15. janvāra pieaugs maksa par braucienu reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos (autobusos par 0,10 eiro, vilcienos – par 0,10 un 0,20 eiro).
  3. Ceļu satiksmes drošības direkcija no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu. Līdz šim izsniegtās vadītāja apliecības joprojām ir derīgas lielākajā daļā pasaules valstu un tās atbilst 1968.gada Vīnes konvencijai “Par ceļu satiksmi”. Ir dažas valstis, kuras nav pievienojušās nevienai konvencijai un mēdz autovadītājiem vaicāt starptautiskās vadītāja apliecības. Tagad Latvijas iedzīvotājiem būs iespējas saņemt tādas saņemt. Starptautiskās apliecības varēs saņemt, ja viņiem būs derīgas nacionālās apliecības.
  4. Iedzīvotājiem būs ērtāki pasta sūtījumu veidi. Jaunais tarifu modelis paredz līdz šim spēkā esošo 240 dažādo pamata tarifu vietā pāriet uz vienkāršotu sistēmu, kurā jebkura sūtījuma tarifu ietekmē tikai trīs faktori: sūtījuma svars, tas, vai sūtījums ir vienkāršs, ierakstīts vai apdrošināts, un ģeogrāfiskā zona, uz kuru sūtījums jānogādā. Klientam pašam noformējot sūtījumu Latvijas Pasta interneta pašapkalpošanās vietnē https://new.manspasts.lv/, ierakstītu un apdrošinātu sūtījumu pārsūtīšanas tarifi būs zemāki. Izmaiņas stājās spēkā, pamatojoties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem universālā pasta pakalpojuma jaunajiem tarifiem.

Tieslietu ministrija

Detalizētākai informācijai: Ksenija Vītola, ksenija.vitola@tm.gov.lv, 67036861

No 1. janvāra

  1. No 2020. gada 1. janvāra bērnam netiks reģistrēts Latvijas nepilsoņa statuss, proti, bērna vecākiem, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, būs divas izvēles:
  • reģistrēt bērnu dzimtsarakstu nodaļā kā Latvijas pilsoni vienlaicīgi ar dzimšanas fakta reģistrāciju (bērnam dzimšanas reģistra ierakstā tiks norādīts personas kods un valstiskā piederība), vai
  • citas valsts pilsonības izvēles gadījumā reģistrēt tikai dzimšanas faktu (bērnam dzimšanas reģistra ierakstā netiks norādīts personas kods un valstiskā piederība). Šādā gadījumā bērna vecākiem jānoformē bērnam attiecīgās valsts ceļošanas dokuments un jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai pieprasītu bērnam uzturēšanās atļauju.

Izmaiņas paredz likums “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem

  1. No 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103,20 eiro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 eiro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada – 129,00 eiro. https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/no-2020-gada-bus-izmainas-valsts-garanteto-uzturlidzeklu-izmaksa
  2. Atsāks īstenot projektu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, lai sniegtu bezmaksas atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses.

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/no-2020-gada-bus-pieejama-bezmaksas-mediacija-gimenes-stridos

 

Veselības ministrija

Detalizētākai informācijai: Oskars Šneiders, oskars.sneiders@vm.gov.lv, 67876008

No 1. janvāra

  1. Zemāki pacientu līdzmaksājumi. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no nākamā gada pacientu līdzmaksājums personām no 65 gadu vecuma pie ģimenes ārsta līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro. Vienlaikus visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Ja iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, tad no nākamā gada – 4 eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz 7 eiro. Savukārt datortomogrāfijas izmeklējumiem līdzmaksājums no nākamā gada būs 14 eiro, nevis 14,23 eiro kā līdz šim. Pēc līdzīga principa samazināti līdzmaksājumi arī citiem izmeklējumiem.
  2. Efektīvāka vakcīna pret dzemdes kakla vēzi. Bērnu vakcinācijas kalendārā no 2020. gada janvāra 12 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 2-valentās vakcīnas vietā tiks izmantota 9-valentā vakcīna. Tā nodrošina plašāku aizsardzību pret vēžiem, kurus izraisa kāds no cilvēka papilomas vīrusa tipiem.
  3. Diska trūces operācijas pensionāriem. No nākošā gada diska trūces operāciju no valsts budžeta apmaksās personām bez vecuma ierobežojuma. Tas nozīmē, ka ar ārstu konsīlija lēmumu valsts apmaksātu operāciju varēs saņemt arī pensionāri. Līdz šim diska trūces operācijas valsts apmaksāja strādājošajiem un, ja cilvēks slimoja ilgāk nekā trīs mēnešus. Tagad ar ārstu konsīlija lēmumu valsts apmaksātu operāciju veiks arī pensionāriem, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli.

No 1. aprīļa

  1. Pacienti ietaupīs, nepārmaksājot par medikamentiem. No 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptēs, slimnīcas izrakstos un pacientu ambulatorajās kartēs ārsti norādīs zāļu aktīvās vielas starptautisko, nevis komerciālo nosaukumu. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu. VM panākto izmaiņu rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot kompensējamos medikamentus. Tiek lēsts, ka gaidāmās izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro, sniedzot iespēju paplašināt Kompensējamo zāļu sarakstu.

Zemkopības ministrija

Detalizētākai informācijai: Dagnija Muceniece, dagnija.muceniece@zm.gov.lv, 67027070

No 1. janvāra

Jauni pienākumi suņu īpašniekiem līdz ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas nosaka jaunus dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumus:

  • nodrošināt, lai suns līdz 4 mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu,
  • lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase,
  • lai tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē,
  • gadījumā, ja suns tiek atsavināts līdz četru mēnešu vecumam, tad viss iepriekšminētais – suņa apzīmēšana ar mikroshēmu līdz četru mēnešu vecumam, mājas (istabas) dzīvnieka pase un tās reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē – jāizpilda līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda,
  • suņiem, kuriem jau ir izsniegta vakcinācijas apliecība, līdz 2019. gada 23. decembrim ieskaitot (stājas spēkā grozījumi Veterinārmedicīnas likumā), tā būs derīga visu mūžu un to nevajadzēs mainīt, izņemot gadījumus, ja suņa īpašnieks ar suni izceļos ārpus valsts.

 

Pārresoru koordinācijas centrs

Detalizētākai informācijai: Guntis Rozenbergs, guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv, 67082813

No 1. janvāra

  1. Ar grozījumiem “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”  noteikts, ka turpmāk pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems izpilddirektors.
  2. Turpmāk visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz puse no padomes sastāva būs neatkarīgi padomes locekļi. Precizēti neatkarīga padomes locekļa kritēriji. Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu.
  3. Turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet ne lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Padomes locekļiem prēmijas netiks izmaksātas.
  4. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par visām paziņotajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem. Tāpat būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Savukārt lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm. Minēto prasību izpildes pārraudzību no 2020. gada 1. marta īstenos Pārresoru koordinācijas centrs.
  5. 2020. gada janvārī spēkā stāsies arī Ministru kabineta noteikumi “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”, kas aizstās Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumus Nr. 686 “Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome”.
  6. Turpmāk pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos būs jāpiemēro tādi paši principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē.
  7. Lai nodrošinātu vienotu un profesionālu pieeju valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasē, kā arī veicinātu pastāvīgu zināšanu pārnesi uz citiem atlases procesiem, turpmāk notiks centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase, kuru īstenos PKC sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem

Avots: Ministru kabinets