Daugavpils novada dienām veltītajā preses konferencē, žurnālisti interesējās, kāda šobrīd situācija ir zemniekiem un uzņēmējiem, saistībā ar ilgstošajiem lietus periodiem. Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska informēja, ka šobrīd lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, piesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs. “Šobrīd lauksaimnieki saskaras ar nopietnām problēmām. Viena no problēmām ir tā, ka lauki ir applūduši, bet daudzās vietās graudauga stumbrs ir stāvošs, tas nav nogūlies. Līdz ar to šādas platības automātiski netiek ieskaitītas kompensāciju sarakstā. Ceram, ka šonedēļ Latgalē ieradīsies Zemkopības ministrs, lai mēs varētu šo lietu apspriest,” norādīja J.Jalinska. Priekšsēdētāja akcentēja, ka kompensācijām pieteiktās teritorijas un ceļu izskalojumi noteikti palielināsies, jo lietus turpinās.
Situācija visā Latgalē ir kritiska – applūduši ir ne tikai lauki, bet arī mazdārziņi un dārzkopības sabiedrības, kuras nekad agrāk nav slīkušas ūdenī. Lietavas ir radījušas sastrēgumus mazajās upītēs un grāvjos, kas rada ceļu izskalojumus un izposta caurtekas. “Aptuveni viena trešdaļa lauku ir palikušas nenokoptas. Augustā, kad laika apstākļi bija piemēroti, graudi vēl nebija nogatavojušies. Tad, kad tie nogatavojās, sākās lietus periods. Ja lauki nestāvētu ūdenī, tos varētu nopļaut pat oktobrī un novembrī. Graudi ir ar ļoti lielu mitruma daudzumu – kamēr tos kaltē, tie jau sadeg,” komentēja Jalinska.
Lauksaimniekiem Latgales novados ir izsludināta ārkārtējā situācija no 29.augusta līdz 30.novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.
J.Jalinska norādīja, ka zaudējumus cieš arī pašvaldība. “Valstij esam pieteikuši 300 tūkst. eiro pieprasījumu par postījumiem, kas saistās ar pašvaldības zaudējumiem. Pašvaldība šobrīd gaida finanšu līdzekļus no valsts, lai varētu novērst ceļu bojājumus. No finanšu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts segs 70%, atlikušos 30% pašvaldība kompensēs no sava budžeta, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.” Pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika piebilda, ka ceļu atjaunošanas darbus plānots paveikt līdz vēlam rudenim. “Šobrīd tie ir 54 ceļi. Pat ja nesagaidīsim finansējumu no valsts, būsim spiesti ņemt aizņēmumu uz visu summu, lai līdz novembrim ceļi būtu sakārtoti. Ceram, ka lietus mitēsies, jo nav jēgas uzsākt darbus, ja nevarēsim nodrošināt kvalitāti.”