13. maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē svinēja Valsts valodas svētkus. Nīcgales vietvārdu pētnieki kopā ar Daugavas Kapteini devās ekspedīcijā ar gaisa baloniem un plostu gar stilizētas Daugavas krast, lai pētītu un iepazītu Nīcgales upju, gravu, kalnu un apdzīvoto vietu nosaukumus no Muncičķu siliņa līdz Serguntas upītei, kur šalc Serguntas siliņš. Nīcgalei ir savs ezers, ko sauc gan par Vārkaviešu, gan par Kalnišķu ezeru, atkarībā, no kuras sādžas uz ezeru skatās.
Mazie pētnieki atklāja Vepra grāvi, Dobupi, Jāņupi ar tās pietekām – Lōča grāvi ,Rištaku un Šaltupi un Kozupi, robežupi Serguntu. Iepazina Daugavas Somogola, Buļvīšu un Mōlagola saliņas un Boda akmeni iepretī Nīcgales baznīcai. Bērni saskaitīja Nīcgales kalnus: Zalta, Mōla, Pleita, Kalnišķu, Miķelsona, Parumbeņa, Somogola, Līpu, Ruža kolnus. Vēl uzzināja, kā sensenos laikos sauca apdzīvotās vietas jeb sādžas.
Bērni bagātināja savu valodu ar Nīcgalei raksturīgiem un seniem vārdiem.
Informāciju sagatavojusi:
Ruta Bogdanova, bibliotēkas vadītāja
