No šā gada jauns termins — mājsaimniecība

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurā parādās jauns termins – mājsaimniecība. Likuma izpratnē mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Šai definīcijai par pamatu ņemta Centrālās statistikas pārvaldes lietotā “privātās mājsaimniecības” definīcija, kas aizstāj likumā ietverto cilvēku kopumu (ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona).

Grozījumi likumā paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni sociālās palīdzības saņemšanai, kā arī noteikt vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai. Tāpat grozījumi paredz pašvaldībām tiesības noteikt arī maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, nosakot maksimālo līmeni atbilstoši Latvijas izvēlētajai ekvivalences skalai.

!!! Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.

Trūcīga mājsaimniecība

Mājsaimniecība atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz :

  • 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
  • 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Trūcīgā statuss dod iespēju saņemt:

* GMI pabalstu;

* dzīvokļa pabalstu;

* Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un pamata materiālās palīdzības pakas;

* atbalstu elektrības iegādei no «Latvenergo»;

* citus sociālos pabalstus un atbalstu veidus, kurus nosaka Daugavpils novada domes attiecīgie Saistošie noteikumi.

 Maznodrošināta mājsaimniecība

Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz :

  • 327 eiro  pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
  • 229 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Ko dod maznodrošinātas mājsaimniecības statuss?

* atbalstu elektrības iegādei no «Latvenergo»

* atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai;

* pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no tiesas nodevas nomaksas;

* saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;

* saņemt Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un pamata materiālās palīdzības pakas;

* saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

 Kā saņemt trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu?

Lai noskaidrotu, vai personai ir tiesības iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, jāvēršas novada pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu (pie sociālā darbinieka, kurš apkalpo konkrēto pagasta teritoriju), kur sociālais darbinieks sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavos noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un iesniedzēja papildus iesniegtos dokumentus.

Ja mājsaimniecībā ir vairākas pieaugušas personas, tad iesniegumā jābūt visu pieaugušo personu paraksti.

Deklarācijai jāpievieno šādi dokumenti:

       iesniedzējs deklarācijai pievieno darba devēja izziņu par darba samaksu (neto) par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;

       saimnieciskās darbības veicējs deklarācijai pievieno izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;

       pārskatu no katra atvērtā kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konta par pēdējo pilnu trīs kalendāra mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem.

Trūcīgas/maznodrošinātās mājsaimniecības statusu (TMS) piešķir:

  • uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
  • uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, izņemot gadījumu, kad persona ir:

–       ar I vai II grupas invaliditāti, ar invaliditāti no bērnības vai vecuma pensijas saņēmējs;

–       sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā;

–       viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;

–       vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.