Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem būvvalde.
– Ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs. Pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic:
– ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;
– ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu.
– Ēku vai tās daļu, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un tai nav normatīvajos aktos izvirzītas obligātās higiēnas prasības, pasūtītājs var nodot ekspluatācijā arī tad, ja sanitārtehniskās telpas un virtuve nav aprīkotas ar attiecīgajām iekārtām un telpās (izņemot evakuācijas ceļu) nav veikta iekšējā apdare, izņemot MK noteikumu Nr. 529 minētos gadījumus.
– Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma papildus MK noteikumu Nr. 529 minētajām institūcijām 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei atzinumu sniedz šādas institūcijas:
– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām;
– Veselības inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām.
– Būvvalde pēc saskaņošanas ar pasūtītāju un visu noteikto dokumentu saņemšanas nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 14 dienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.
– Pasūtītājs ēku vai tās daļu uzrāda būvvaldei. Pasūtītājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus.
– Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanā piedalās būvuzraugs. Būvvalde var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu), ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sniedzis atzinumu. Būvuzraugs un pieaicinātais būvprojekta izstrādātājs paraksta aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā.
– Aktā norāda ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta parakstīšanas ir:
– trīs gadi otrās grupas ēkām;
– pieci gadi trešās grupas ēkām.
– Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas ēkas, akta 6. punktu “Ēkas tehniski ekonomiskie rādītāji” aizpilda katrai ēkai atsevišķi.
– Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.
– Otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:
– ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;
– ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.
– Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.
– Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.
– Atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus būvvalde ieraksta aktā.
Nepieciešamie dokumenti
– Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):
– apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai (14. pielikums);
– būvprojekta izmainītās daļas, ko būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;
– institūciju atzinumus, kas izdevuši tehniskos vai īpašos noteikumus. Pasūtītājs par attiecīgu samaksu atbilstoši iestādes apstiprinātajam cenrādim var pieprasīt, lai attiecīgās institūcijas atzinumus nosūta būvvaldei;
– izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu;
– tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
– būvdarbu žurnālu, kā arī nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus;
– būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;
– būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;
– iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju;
– autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība;
– būvprojekta izstrādātāja atzinumu par ēkas vai tās daļas (izņemot palīgēkas) atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība;
– ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
– ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.
– Ja būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3 papildus būvvaldē iesniedz:
– elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;
– aktu par dūmkanālu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli;
• Dokumentu kopijas kas minēti ar pasvītrotu tekstu , pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes arhīvā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi