Daugavpils novada Dabas parks

Dabas parks “Daugavas loki”

Dabas resursu nodaļas vadītājs Jānis Silovs

Adrese: Daugavpils novada dome, Rīgas  ielā 2, Daugavpils,
tel.  65476819,  mob.  29159340


Dabas parka “Daugavas loki” VIS >>

Lai apskatītu Teritorijas plānojumu spiest kartē uz attiecīgā novada >>

 

 

 

 

Dabas parks “Daugavas loki” ir dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā.Dabas parks „Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” 2004. gadā iekļauts NATURA 2000 teritoriju sarakstā. Dabas parks „Daugavas loki” atrodas Daugavpils novada (Naujenes, Tabores, Vecsalienas un Salienas pagastos), un Krāslavas novada (Ūdrīšu un Kaplavas pagastos) administratīvajās teritorijās.

Daugava ir dabas parka struktūras ass, tā dabas parkā met astoņus plašus līkumus. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas apmetnes un kapsētas, tā ir bijusi ainavas (kā dabas un cilvēka veidojuma) attīstības pamats.

Viena no teritorijas unikālajām iezīmēm un vērtībām ir dažādu vēstures posmu kultūras (vēstures un arheoloģijas) pieminekļu ievērojams blīvums, tai skaitā pieci valsts nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, četri dižkoki.

Dabas parka teritorijā ir sistemātiski un pārdomāti radīta tūrisma infrastruktūra, kas padarījis Daugavas lokus par atpazīstamu Latgales novada tūrisma objektu.

Floras un faunas sastāvā pārstāvētas dažādiem bioģeogrāfiskiem reģioniem (boreālais, nemorālais reģions) raksturīgas sugas. Šāds floras un faunas sastāvs radies gan teritorijas īpatnējā mikroklimata un augšņu sastāva dēļ, gan teritorijas novietojuma dēļ, gan tādēļ, ka Daugava kalpo kā apjomīgs sugu migrācijas ceļš – ekoloģiskais koridors.


 

Unikāla dabas teritorija – Daugavas augšteces senleja 

 

Lai  saglabātu  unikālu  dabas  teritoriju  –  Daugavas augšteces  senleju ar  visām  ainavu  īpatnībām,  vērtīgiem  dabas  kompleksiem,  kā  arī  likvidētu  Daugavpils  HES  celtniecības gaitā  dabai  nodarītos  postījumus,  Latvijas  PSR  MP  ar  1990.gada  8.februāra  lēmumu  Nr. 25  izveidoja   Augšdaugavas  aizsargājamo  apvidu  un  tā  teritorijā  dabas  parku  “Daugavas loki”,  kas  aizņem  2 – 5 km plato  līdz  50 m.  dziļo  Daugavas ieleju  no  Krāslavas  līdz  Naujenei.  Daugavas  tecēšanas  virzienā  tie  ir  sekojoši;  Šķērskānu,  Zvejnieku,  Rudņas,  Daugavsargu,  Ververu,  Rozališķu, Butišķu,  Elernes.
Raksturīgākā  Daugavas  īpatnība  ir  tā,  ka  no  Krāslavas  līdz  Naujenei  visumā  vāji  līkumotajā  ielejā  Daugava met  8  milzīgus  lokus.  Gar  Daugavu  var  saskaitīt  ne  mazāk  kā  200  gravas    un  uzskaitīti  ap  1700  avotu.  Lielākie  Daugavas  krastu  atsegumi  sasniedz  pāri  par  40 m  augstumu – Ververu  un  Slutišķu  kraujas.  Tas  viss  bija  lemts   iznīcībai,  jo  uzbūvējot  Daugavpils  HES   unikālais,  mazpārveidotais,  urbanizācijas  neskartais  Daugavas  posms  būtu  iznīcināts.
Kā  teicis D. Īvāns  un  A. Snips  “Appludināmais  Daugavas  posms ir  viens  no  skaistākajiem  Latvijas  vēl  neskartās  dabas  nostūrīšiem.  Glezno  ainavu  un  dabas  vērienīguma  ziņā  tas  ne  ar  ko  neatpaliek  no  tik  populārās  Gaujas  senlejas.”

 

Dabas parks “Daugavas loki” –
viena no skaistākajām neskartās dabas pērlēm

 

Dabas  parka  teritorija  aizņem 12372 ha un  tajā  ietilpst  daļa  no  Tabores  pagasta,  Naujenes  pagasta,  Vecsalienas  pagasta,  Kaplavas  pagasta,  Ūdrīšu  pagasta teritorijas.  Kaplavas  un  Ūdrīšu  pagasti  ir  Krāslavas  novadā,  pārējie  Daugavpils  novadā.  Lielu  teritorijas  daļu  aizņem  meži  ap  6138 ha jeb  47,3%.  Mežu  platības  pieaug,  jo  intensīvi  apmežojas  mežu  tuvumā  daudzus  gadus  neapstrādātie  lauki,  līdz  ar  to  atsevišķās  vietās  zūd ainavas  un  skatu  perspektīvas  uz esošajiem  objektiem.  Dominē  sausieņu  meži.  Priežu  meži  dabas  parka  teritorijā  atrodas  pārmaiņus,  gan  vienā,  gan  otrā  Daugavas  krastā,  jo  seko  plašajām,  smilšainajām  teritorijām  meandru  lokos.  Plašos  meandru  priežu  mežus  nevar  pilnībā  ieskaitīt  dabisko  mežu  kategorijā,  jo  daudzi  apstākļi  liecina,  ka  visai  ievērojama  to  daļa  atrodas  uz  bijušajām  lauksaimniecības  zemēm,  jo  tiem  ir  priežu  mežiem  neraksturīgi  bagāta  veģetācija  un  visai  ievērojama  meža  masīvu  sadrumstalotība.  Visi  dabiskie  meži  ir  vairāk  vai  mazāk  apsaimniekoti,  tāpēc  tiem  lielākoties  raksturīga  vienkāršota  struktūra  un  iepriekšējo  ģenerāciju   koki  sastopami  reti.  Vienīgais  objekts,  kam  joprojām  raksturīga  dabisko  mežu  struktūra  ir  Naujenes  grava,  kurā  saglabājies  veciem  platlapjiem  bagāts  mežs  ar ievērojamu ozola  piemistrojumu.

Daugavas ielejā esošās floras un faunas bagātības
 
Daugavas ieleja  parka teritorijā  ir  bagāta  ar  ļoti  plašu  Latvijas augu valsts  pārstāvniecību.  Konstatēti  57%  no  visā  Latvijā  sastopamo  paparžaugu  un  ziedaugu  sugu  skaita,  303 cepurīšu  sēņu  sugas,  jeb 33%  no  visām  Latvijas  sēņu  sugām,  1224  vaboļu  sugas,  43  no  79  Latvijas  gliemežu  sugām,  t.sk.  retas  un  aizsargājamas  11  sugas –  baltlūpu  gliemezis  vienīgā  Latvijā.  104  putnu  sugas  –  11  ir  aizsargājamas,  dabas  parka  teritorijā  atrodas 32  aizsargājamas  ziedaugu  sugas.  Parka teritorijā  aug  Latvijai  unikāla  augu  suga  –  Spilvainais  grīslis,  kur  Naujenes  atradne  ilgu  laiku  bija  vienīgā  Latvijas  teritorijā  un  viena  no  trim  Baltijas  valstīs,  tagad  Latvijā  ir  atrastas  vēl  2  vietās  Cepurainā  neotiante  –  3  atradnes  Latvijā.,  Daugavas  ielejā  sastopama  tikai  “Daugavas  lokos”  Rozališķu  apkārtnē.  Zirņveida  dedestiņa  –  viena  no  trim  Latvijas  atradnēm  Daugavsargu  lokā.
Jebkuras  dabas  teritorijas  floras  “vērtību”  nosaka  reto  augu  sugu  piedalīšanās  pakāpe  šajā  florā.  Daugavas  ieleja  ir  piesātināta  ar  Latvijai  retām  un  arheoloģiski  savdabīgām  augu  sugām  un  tādēļ  tā    uzskatāma  par  vienu  no  floristiskajā  ziņā  augstvērtīgākajām  mūsu  republikas  teritorijām.  Parka  teritorijā  sastopama  unikāla  parādība  –  karengravas.  Tās  veido  Sandarišķu  unn  Slutišķu  karengravu  sistēmu.  Sandarišķu  karengravas  ir  iekļautas valsts  nozīmes  ģeoloģisko  dabas  pieminekļu  sarakstā.  Šīs  karengravas  atspoguļo  Daugavas  senlejas  veidošanās  vēsturi,  tās  nevirzās  tieši  uz  Daugavu,  bet it  kā  “pakārtas  gaisā”  un  beidzas  vienā  no  augšpalu  terasēm.  Vēl  pie  valsts  aizsargājamiem  dabas  pieminekļiem  pieder  Viļušu  avots,  Mālkalnes  avots,  “Daugavas  vārti” (sašaurinājums  upes  senlejā  starp  Slutišķu  un  Ververu  kraujām).

Dabas parka ainavas telpas arheoloģiskie un antropoloģiskie pieminekļi
 
Dabas  parka  ainavas  telpā  atrodas  daudzi  arheoloģiski  un  antropoloģiskie  pieminekļi:  Novaseļču  apmetne,  Aizvējiņu  pilskalns,  Vilmaņu  apmetne  –  Krāslavas  rajonā.  Markovas  pilskalns,  Vecračinas pilskalns,  Dinaburgas  pilskalns,  Kerkūsu  apmetne,  Līdaku  apmetne,  Sīķeles  apmetne  –  Daugavpils  novadā.
Bijusī Dinaburgas  pilskalna  apmetne  ar  mūra  pili,  ko  1275.gadā  uzcēla  Livonijas  ordeņa  mestrs  ir  Daugavpils  pilsētas  priekštece.
Daudz  ir  arī  dievnamu  –  Naujenē,  Spruktos,  Kaplavā,  Vecbornē,  Jaunbornē,  Vecsīķelē,  Elernē,  kuri  pieder  dažādu  ticību  pārstāvjiem. 
Daugava  parka  teritorijā  uzņem  Žīdiņupīti,  Borni,  Poguļanku,  Rudņu, Baltu,  kā  arī  daudzus  strautus.  Teritorijā  atrodas  arī  Tartaka ezers, Dzirnavezers. 2005.gada  maijā  ilgstošo  lietavu  radītie  plūdi pārrāva  aizsargdambi  un  ezers  praktiski  bija  zudis.  2007.gadā tika uzbūvēts jaunais aizsargdambis un ezers atgriezās vecajā gultnē.

“Daugavas loki” – kultūra un māksla

 Daugava  ir  Latvijas  lielākā  upe  un  tā  tiek  aktīvi  izmantota  ūdenstūristiem,  gan  dažāda  veida  laivu  braucējiem,  gan  plostniekiem.  Daugavas  krastos  Slutišķu sādžā  katru  gadu  notiek  jau  par  tradicionālo  kļuvušais  starptautiskais  tautas  mākslas  festivāls  “Augšdaugava”. Tie  ir  kā  turpinājums  Kultūras  fonda  rīkotajai  “Daugavas  nedēļai”  visā  upes  garumā.  Šajā  festivālā  dalību  ņem  daudzas  Latgales  folkloras  un  deju  kopas,  nacionālo  biedrību  mākslinieki,  mākslinieki  no  Lietuvas,  Baltkrievijas,  Vācijas,  vietējo  tautas  amatnieku  izstrādājumu  izstādes  –  tirdziņi  un  citas  aktivitātes.  Jau  daudzus  gadus  neatņemama  šī  festivāla  sastāvdaļa  ir  plostnieku  sagaidīšana  un  vizināšanās  ar  laivām  pa  Daugavu.

Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža 

 

Slutišķi  ir  izveidojušies  par  vienu  no  vairāk  apmeklētajām  tūristu  vietām.  Te  1994.gadā  atklāja  pirmo  Markovas  izziņas taku  “Daugavas  lokos”  klātesot  valsts  prezidentam  Guntim  Ulmanim,  Raimondam  Paulam  un  citām  prominentām  personām.  Takā,  Markovas  pilskalna  pakājē,  uzstādīta  piemiņas  zīme  –  akmens,  ar  ko  Kultūras  fonds  iezīmē  Latvijas  pilskalnus.  Takai  pa  vidu  tek  gleznainais,  čalojošais,  ar  akmeņu  krācēm  un  ar  līdz  40  m  augstajiem  krastiem  –  Putānu  strauts.  No  dziesmu  kalna  paveras  skats  uz  Daugavas  vārtiem,  Slutišķu  karengravām,  Daugavsargu  loka  meža  masīvu  un  Slutišķu  sādžu.  Slutišķu  sādža  ir  unikāla  ar  savu  veclaicīgo  apbūvi  un māju  rotājumiem.  Tiek  strādāts,  lai  tai  varētu  piešķirt  etnogrāfiskās  sādžas  nosaukumu.  Daugavas  krastā  atrodas  “Latgales  sēta”  ar  labiekārtošanas  elementiem,  kur  notiek  arī  visi  lielākie  pasākumi.  Slutišķu  sādžā  ir  izveidota  Naujenes  novadpētniecības muzeja  filiāle  –  Slutišķu  vecticībnieku  māja.  Pretī  muzejam  atrodas  viduslaiku  apbedījumu  vieta,  kur  atklātas  175  apbedījumu  vietas.  Pretī  autostāvvietai  atrodas  bijusī  Slutišķu  kapsēta,  no kuras  1986.gadā  ir  veikta  pārapbedīšana,  jo  uzbūvējot  Daugavpils  HES  šo  kapsētu  pārklātu  ūdens.  Kā  piemiņas  zīme  šajā  kapsētā  uzstādīti  3  balti  krusti  ar  piemiņas  plāksni  un  soliņiem.
Vasarģelišķos,  pretī  Rozališķu  lokam,  ir  uzcelts  skatu  tornis,  no  kura  paveras  skats  uz  Daugavu  un  plašo  apkārtni.  Tā  ir  iecienīta  atpūtas  vieta  tūristiem.  2006.gadā  tika uzbūvēts  skatu  torņa  jumts  un uzbūvētas kāpnes no Daugavas stāvā  krasta  uz skatu torni,  kā  arī  velostatīvu vecā  Krāslavas  ceļa  malā.

Vēsturiskais Dinaburgas pilskalns 

 

Viens  no ievērojamākajiem  “Daugavas  loku”  pilskalniem  ir  Dinaburgas,  kur  jau  no  seniem  laikiem  bija  cilvēku  apmetnes,  bet  1275.gadā  Livonijas ordenis  te  uzceļ  mūra  pili,  lai  varētu  kontrolēt  vienu  no  galvenajiem  ūdensceļiem  tirdzniecībai  ar  austrumu  zemēm.  Šai  mūra  pilij  vairakkārt  uzbruka  gan  lietuvieši,  gan  krievi,  līdz  ap  1577 gadu  krievu  karaspēks  to  tik  stipri  nopostīja  līdz  vairāk  tā  atjaunota  netika  un  tās  nosaukumu  mantoja  apdzīvota  vieta  19 km lejpus  tālāk  –  tagadējā  Daugavpils.  Pie  Dinaburgas  pilskalna  ir  ierīkota    Dinaburgas  taka.  Te  var  apskatīt  Vecpils  kapsētas  piemiņas  krustus,  Dinaburgas  pilsdrupas,  Dinaburgas  pils  maketu,  pastaigāties  pa  takas  stāvajām  nogāzēm,  ieklausīties  strautiņa  čalošanā,  kas izveidojies  savienojoties  divām  gravām,  stāvot  uz  Mīlestības  tiltiņa,  kā  arī  palūkoties  Daugavas  varenajā  straumē,  skatoties  no  pilskalna vai  skatu  platformas.  Te  jūs  varat  arī  atpūsties  Dinaburgas  bruņinieku  laukumā,  kur  katru  gadu  septembrī  notiek  Dinaburgas  bruņinieku  turnīri  un  jaunu  bruņinieku  iesvētīšana. 
Tuvojoties  Naujenes  centram,  Jūs  varat  izstaigāt  Jezupovas  parku,  pasēdēt  parkā  uz  soliņa,  skatoties  dīķīša  ūdeņos,  apskatīt  veco  spirta  brūža  ēku,  apskatīt  Jezupovas  katoļu  baznīcu,  kuru  draudze  atguva  tikai  pēc  neatkarības  atgūšanas,  jo  tas  bij  atņemts  tai  un  tur  atradās  bibliotēka  un  kultūras  nams.  Turpat  pretī  Jezupovas  parkam  Jūs  laipni  sagaidīs  Naujenes  novadpētniecības  muzejs,  kur  varēsiet  iepazīties  ar  pagasta  vēsturi,  sadzīves  priekšmetiem, V.Zeiles darbu bagātīgo izstādi, saņemt  informāciju  par  tūrisma  un  atpūtas  iespējām  dabas  parkā  “Daugavas  loki”.  Naktsmājas  un  citus  pakalpojumus   var  saņemt  “Pūcītēs”  – saimniece  V.Ivanova,  “Veclokos”  –  īpašnieks  A.Ādmīdiņš,  “Vecpils”  -īpašnieks   Kovaļevskis.  Krāslavas  rajonā  “Šķērskāni”.
 


Unikāla dabas teritorija – Adamovas kraujas
 

 

Unikāla  teritorija  ir Krāslavas novadā  pie  Adamovas  kraujas,  kur  ir  līdz  40 m  augsta  platlapjiem  apaugusi  Daugavas  ielejas  pamatkrasta  krauja.  Šeit  nelielā  teritorijā  vienuviet  ir  sakoncentrēti  daudzi  reti  dabas  objekti.  Te  var  iepazīties  ar  dažādiem  ģeoloģiskiem  procesiem  un  to  norises  sekām.  Kraujas  pakājē  zem  ledāja  kušanas  ūdeņu  nogulumiem  atrodas  ap  200 tūkst.  gadu  vecās  interglacionālās  kūdras  slānis. Nedaudz  zemāk  palienē  varam  iepazīties  ar  dīvainiem,  labi  sacementētiem  un  nogludinātiem  smilšakmens  laukakmeņiem.  Palūkojoties  nedaudz  uz  augšu,  ieraugām  smilšakmens  slāņus,  kas  spraucās  ārā  no  nogāzes.  Tie  nav  devona  sistēmas  smilšakmeņi,  bet  gan  tā  sauktie  konglomerāti,  kas  izveidojušies,  ar kalcija  karbonātu  piesātinātiem  pazemes  ūdeņiem  sacementējot  smilts  –  grants  slāņus  pēcledus  laikmetā.
Palu  ūdeņi  un  ledus  gabali  konglomerātu  atlūžņus  ilgā  laika  periodā  ir  nogludinājuši  un  izveidojuši  savdabīgus  viltus  laukakmeņus.  Kokiem  un  krūmiem  apaugušās  kraujas  pakājē  Adamovas  takas  malā,  kā  teiksmains  milzis  stāv  Adamovas  dižakmens,  kam  nezināms  ļaundaris  ir  nospridzinājis  lielu  tā  daļu. Šeit  ir  dziļas  un  teiksmainas  sānu  gravas,  devona  smilšakmeņu  un  māla  slāņu  atsegumi.  Daudzie  avoti  un  atmosfēras  nokrišņi  savu  ārdošo  darbību  veic  arī  šodien.  Par  to  varam  pārliecināties,  vērodami  noslīdeņus,  deformētos  koku  stumbrus,  gravu  veidošanos  un  citus  procesus.

 

EEA Financial Mechanism and the Norwegian Financial Mechanism
Priority:
Ilgtspējīga attīstība/Sustainable development
Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana NATURA 2000 teritorijās/Increased efficiency of natural resources management and use in NATURA 2000 areas
 
 Projekts tiks realizēts 12372 ha lielā dabas parkā (DP) „Daugavas loki”, kas atrodas Daugavpils un Krāslavas novada teritorijās un ar savu izvietojumu vieno 6 vietējās pašvaldības. Abu rajonu teritorijas vieno arī viens no zemākiem attīstības līmeņiem Latvijā . Dabas vērību ziņā, DP ir spilgtākā Natura 2000 teritorijas aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” daļa, kur viena no lielākajām Baltijas valstīs upēm Daugava met 8 milzu līkumus. Te tika uzskaitīti 1700 avoti, 260 gravas, 264 īpaši aizsargājamās sugas, 15 aizsargājamie biotopi, izveidoti 23 dabas pieminekļi. Šīs DP ir atpazīstams ne tikai, kā Latvijas neatkarības atjaunošanas šūpulis, kur 1990.gadā sabiedrība pierādīja savu pilsonisko vienotību izpratnē par dabas resursu ilgtspējīgu attīstību, kā rezultātā tika apstādināta Daugavpils HES būvniecība. Tā ir iecienītā reģionālās nozīmes atpūtas vieta ar daudzveidīgu masu pasākumu tradīciju klāstu, kā arī Latvijas pētnieku aprindās aktīvi izmantojama dabas telpa. 

 

Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību DP teritorijā, uzlabojot šīs teritorijas dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitāti, tā, lai tiktu saglabātas Eiropas dabas vērtības. Lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu, šī mērķa īstenošanai tika definēts noteikts aktivitāšu komplekss.   

 

Projekta darbības mērķis ir Izveidot līdzdalībai atvērto pārvaldes mehānismu dabas parka „Daugavas loki”, kurš balstās uz izpratni par ilgtspējīgu attīstību, operatīvu rīcību, informācijas pieejamību un līdzsvaru starp reģionālās ekonomikas izaugsmi un droši NATURA 2000 teritorijas ekosistēmas pastāvēšanu. 

 

No 1998. līdz 2003.gadam darbību DP reglamentēja aizsardzības plāns, kura ieviešana, diemžēl, nebija īpaši veiksmīga, galvenokārt, vāju ekonomisko faktoru dēļ. Toties tieši pēdējo 5 gadu laikā konstatēts straujš antropogēnās slodzes pieaugums. 2008.gada sākumā izdevās piesaistīt nelielu summu no Latvijas Vides fonda līdzekļiem jauna aizsardzības plāna izstrādāšanai. Toties tas ir laikietilpīgs process un bez papildus pasākumu kompleksa tas nav spējīgs apturēt nelabvēlīgas ietekmes procesu. Plāna ievešanu apdraud mazefektīva DP teritorijas izmantošanas pārvaldības mehānisma pastāvēšana, kurš šodien nav spējīgs adekvāti sekot straujām izmaiņām un nodrošināt efektīvu komplekso ekonomisko līdzekļu piemērošanu šīs teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Pašreizējo darbību DP teritorijā raksturo sadrumstalotība un stratēģiski vienotās, sabalansētas rīcības trūkums. DP administrēšanas modeļa pilnveidošana ar partnerības veidošanu no subjektiem, kuri pašlaik visvairāk ietekmē darbību DP teritorijā, veicinās sadarbību starp zemes īpašniekiem, pašvaldībām, vides aizsardzības sabiedrībām, pētniecības un valsts institūcijām, kas savukārt, palīdzēs paaugstināt DP resursu ilgtspējīgas izmantošanas efektivitāti. Projekta loģiskā shēma paredz, ka partnerības darbības vidēja termiņa programma un DP tūrisma (tas ir galvenais teritorijas izmantošanas veids) attīstības rīcības plāns, kuri balstīsies uz DP aizsardzības plāna, palīdzēs ievest vienotību un saskaņu savu šodienas vajadzību nodrošināšanai, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības. 

 

Lai popularizētu šī modeļa efektivitāti un attīstītu atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem, projekta gaitā tiks sarīkoti 2 semināri par videi draudzīga un ilgtspējīga tūrisma organizēšanas pamatprincipiem vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma jomas uzņēmējiem. Tas veicinās tādu darbibu, kas vērsta uz videi draudzīga tūrisma produkta piedāvājumu, kurs ir savienojams ar NATURA 2000 teritorijas mērķiem.

 

Šie semināri vienlaikus popularizēs vēl 2 šī projekta produktus – DP vides informācijas sistēma (VIS) un informatīvais buklets par DP. VIS saturēs elektroniski formatētus vides un sociāli ekonomiskos datus par DP (interaktīvā DP karte, tūrisma maršruti, aizsargājamie objekti, atļautās darbības, veiktā un plānotā darbība, vides stāvoklis, plānošanas dokumenti, utt.) izmantojot DP aizsardzības plāna, partnerības biedru un nacionālās VIS datus. Pieeja DP VIS būs nodrošināta caur Internetu. VIS palīdzēs pārskatāmi apkopot esošo informāciju, sekmējot DP ”dzīves” caurspīdīgumam, palīdzot ātri noteikt katras darbības nozīmi kopējā DP teritorijas apsaimniekošanas kontekstā. Vienlaikus VIS palīdzēs piesaistīt plašāku tūristu loku. Šīm pašam nolūkam kalpos arī informatīvais buklets. VIS, semināri un buklets veicinās sabiedrības (pirmajā kārtā, vietējo iedzīvotāju uzņēmēju un tūristu vidū) izglītības un apziņas līmeņa paaugstināšanu par DP specifiskajam īpatnībām, tādejādi nodrošinot atbalstu dabas aizsardzībai.

 

Projekts paredz arī pilnveidot DP infrastruktūru šī brīža vairāk apmeklētajos objektos. Šī projekta pieteikuma sagatavošanas gaitā vides eksperti, kuri pašlaik strādā pie jauna DP aizsardzības plāna izstrādāšanas, veica DP izlases apsekošanu un noteica vietas, kur pašlaik ir konstatēta augsta antropogēnā slodze, bet esošā DP infrastruktūra nav piemērota šīs slodzes līmenim, kas veicina strauju dabas vērtību stāvokļa pasliktināšanu. Projektam tika atlasītas vietas, kuras raksturo arī tāds faktors, kā vietas pārvaldības subjektu (uzņēmēji, zemesīpašnieki, reliģiskās organizācijas, pašvaldības, utml.) gatavība sadarboties, bastoties uz ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. Projekta darbības objektus var sadalīt dažās kategorijās.

Ar atbilstošās infrastruktūras izveidi optimizējot DP apmeklētāju plūsmu, tiks samazināta antropogēnās slodzes negatīva ietekme, veicinot Eiropas nozīmes augu un dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanu nākamajam paaudzēm.

 

Pašlaik DP administrācijas funkcijas pilda Daugavpils novada domes iestāde “Dabas parks “Daugavas loki”, kur strādā 1,5 štatu vienības un kuras rīcībā nav pat piemērotu transportlīdzekļu, kas ļautu normāli pildīt uzticētas funkcijas. Iegādājoties dienesta transportu  parka sauszemes teritorijas apsekošanai un citu apsaimniekošanas darbu veikšanai, tikts panākta laika un līdzekļu ekonomija, kā arī sasniegta veicamo darbu augstāka efektivitāte. 

 

Projekta mērķauditorija ir vietējie iedzīvotāji, tūrisma jomas uzņēmēji (vismaz 6), tūristi un citi parka apmeklētāji, zemes īpašnieki, dabas aizsardzības pārvaldes valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, kā arī citi Latvijas iedzīvotāji, kam ir interese par DP.

 

Tiešie labuma ieguvēji būs Daugavpils novada dome (ieskaitot pašreizējo DP administrāciju) un 6 vietējās pašvaldības.

 

Starp projekta netiešiem labuma ieguvējiem var minēt arī Latvijas valsti, kuras dabas vērtības tiks labāk saglabātas un efektīvāk tiks pildītas saistības ES priekšā (ES direktīvas utml.), kā arī Eiropas Savienību, jo palielināsies izredzes, ka arī nākamām paaudzēm varēs baudīt Eiropas dabas vērtības.
 
Projekta partnerību veido:
  • Daugavpils novada dome,
  • Krāslavas novada dome
 
Projektā Governores apgabala administrācija ar Norvēģijas Dabas apsaimniekošanas pārvaldes starpniecību, kuru speciālisti sniegs konsultācijas projektā paredzēto stratēģisko dokumentu izstrādāšanas gaitā.
 

Projekta budžeta kopsumma: EUR 355 941.

Norvēģijas finanšu instrumenta dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana dabas parka „Daugavas loki” teritorijā

 

Ar Latvijas Vides Aizsardzības fonda atbalstu tiek veikta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas parkam „Daugavas loki”. Eksperti ir jau apsekojuši teritoriju un ir konstatētas 48 aizsargājamās sugas, 23 no tām ir mikrolieguma sugas, tas ir, par 22 sugām vairāk kā iepriekšējā dabas aizsardzības plānā. No bezmugurkaulnieku konstatētajām sugām – 50 sugas ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kas ir 30 % no to kopējā daudzuma, novērotas 139 putnu sugas, no tām – 33 retas un aizsargājamas. 

 

Tiek izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi dabas parkam „Daugavas loki”, kur tiks ņemta vērā šo augu, putnu, bezmugurkaulnieku aizsardzības pakāpe, atsevišķām sugām veidojot mikroliegumus. Ir izveidota šī plāna izstrādes uzraudzības grupa.


Dabas parka „Daugavas loki” tūrisma attīstības rīcības plāns 2011.-2018.g.

Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma attīstības plāns

1.pielikums 
Dabas parka “Daugavas loki” dabas pieminekļu kultūrvēsturisko objektu karte A – lapa
Dabas parka “Daugavas loki” dabas pieminekļu kultūrvēsturisko objektu karte B – lapa

2. pielikums
Dabas parka “Daugavas loki”  aizsargājamo dabas pieminekļu vienotie maketētie stendi
Borovkas priede
Daugavas vārti
Elernes kļava
Faltopu kadiķis
Jaunbornes bērzs
Katušišķu priede
Ķiploku vīksna
Lielbornes kļava
Muravku ozols
Sandarišķu karengravas
Sproģu gravas
Sproģu priede

3.pielikums
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

4.pielikums
Dabas parka “Daugavas loki” ainavas raksturojums A-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” ainavas raksturojums B-lapa

5.pielikums
Dabas parka “Daugavas loki tūrisms A-lapa
Dabas parka “Daugavas loki tūrisms B-lapa

6.pielikums
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra A-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra B-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra C-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra D-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra E-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra F-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra G-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra H-lapa
Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma infrastruktūra I-lapa

7.pielikums
Potenciālie tūrisma rekreācijas areāli A-lapa
Potenciālie tūrisma rekreācijas areāli B-lapa