Šodien, 6. februārī, Latvijā sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai – 5. jūnijam. KNAB atgādina par šajā periodā noteiktajiem aģitācijas ierobežojumiem informatīvajā telpā un citviet, kā arī aicina ziņot par pārkāpumiem.
120 dienu garajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā noteikti aģitācijas ierobežojumi, tostarp attiecībā uz aģitācijas materiālu izvietošanu preses izdevumos, publiskajās vietās, internetā, kā arī elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Aģitācijas veicējiem, t.sk. politiskajām partijām, to apvienībām un deputāta kandidātiem, atļauts izvietot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šā gada 7. janvārim KNAB un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesnieguši priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izcenojumus. Visi reklāmdevēju iesniegtie izvietošanas izcenojumi KNAB ir publiski pieejami iestādes tīmekļa vietnē.
Katrā pašvaldības teritorijā ir noteikts finanšu līdzekļu limits, cik politiskie spēki drīkst izlietot politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai, sponsorēšanai, pabalstiem vai dāvinājumiem. Tas nozīmē: ja partija vai partiju apvienība plāno kandidēt visā Latvijas teritorijā, maksimālais priekšvēlēšanu aģitācijas apmērs limitēto izdevumu mērķiem ir 439 322,62 eiro. KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos iekļaujami gan partijas kopējie, gan deputāta kandidāta individuālie izdevumi. Detalizēts limitēto izdevumu apmērs, ko katra politiskā partija konkrētajā pašvaldībā drīkst izlietot, pieejams KNAB tīmekļa vietnē.
Neatkarīgi no pašvaldības personas, kuras nav saistītas ar politiskajām partijām un to apvienībām, priekšvēlēšanu aģitācijai par partijām un deputātu kandidātiem drīkstēs izmantot līdzekļus, kas nepārsniegs 15 minimālo mēnešalgu apmēru. Šīm personām aģitācijas ierobežojumi attiecas uz reklāmas izvietošanu, labdarību, sponsorēšanu, pabalstiem, dāvinājumiem, kā arī pasta pakalpojumiem. Minimālā mēnešalga šā likuma izpratnē ir minimālās mēnešalgas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī, noteikts Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.
Šajā periodā aizliegta slēptā aģitācija un administratīvo resursu izmantošana. Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija pēc sava satura ir tā pati priekšvēlēšanu aģitācija, par kuras izvietošanu reklāmas pakalpojumu sniedzējs vienojas ar tās pasūtītāju, saņemot samaksu, bet apmaksātājs vai atlīdzības devējs reklāmas materiālā netiek norādīts, skaidro KNAB, sniedzot piemērus šādas aģitācijas pazīmēm:
- jebkuras formas vai jebkura veida publisks (sabiedrībai pieejams) paziņojums, publikācija vai pasākums, kura nolūks ir veicināt partijas vai deputāta kandidāta popularitāti;
- publikācija plašsaziņas līdzeklī satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, to apvienību vai deputātu kandidātu;
- informācijas sniegšana sabiedrībai par deputāta kandidāta politisko vai profesionālo darbību plašsaziņas līdzekļos un vides reklāmā vai citā publiski pieejamā veidā;
- partijas logo vai citu tās vizuālu elementu iekļaušana publikācijā vai raidījumā vai ar partiju saistīta notikuma atspoguļošana, ja tam nav tiešas saistības ar konkrētās publikācijas, programmas, raidījuma saturu vai arī tas ir tieši un nepārprotami veidots kādas partijas popularizēšanai;
- partijas vai deputāta kandidāta parādīšanās plašsaziņas līdzeklī bez pamatota iemesla, piemēram, deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs vai sabiedrībai nenozīmīgs kandidāta privātās dzīves notikums atspoguļots, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitāti;
- žurnālists, neuzdodot konkrētus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes;
- ēst gatavošanas, sporta, mājdzīvnieku turēšanas vai citi brīvā laika nodarbēm veltīti raidījumi ar deputāta kandidāta piedalīšanos.
Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija var izpausties ne tikai kā kādas partijas vai tās deputātu kandidātu slavēšana, bet arī kā politisko konkurentu kritika un nomelnošana. Par priekšvēlēšanu aģitāciju neuzskata faktu izklāstu mediju ziņās.
Ja rodas aizdomas par iespējamu apmaksātu slēpto aģitāciju, par to jāziņo KNAB vai NEPLP. To var izdarīt vairākos veidos, tostarp bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot uz KNAB diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi knab@knab.gov.lv.
Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic KNAB un NEPLP. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, publiskās vietās un preses izdevumos. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio.
Avots: LV portāls