Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Daugavpils novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu
Latgales plānošanas reģiona īstenotā Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Amatniecība bez robežām” ietvaros Raiņa mājā Berķenelē raiti rit būvniecības darbi, senās klēts ēkā veidojot amatu darbnīcu „Klēts”. Darbus veic SIA “Defass-D”, ar ko pašvaldība pēc iepirkuma konkursa noslēgusi būvniecības līgumu par Raiņa mājas Berķenelē klēts ēkas vienkāršoto atjaunošanu. Būvniecība ir jāpabeidz līdz oktobrim.
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne atzīst, ka novada pašvaldības mērķis ir saglabāt valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekli. Kopš 1996. gadā atjaunota dzīvojamā māja, ir bijuši dažādi mēģinājumi saglabāt visu pusmuižu, taču ne visai veiksmīgi. “Ēkas, kas saglabājušās kopš Pliekšānu laikiem – stallis un klēts – prasa ļoti lielus ieguldījumus. Mēs cītīgi sekojam visiem projektu piedāvājumiem. Pērn Latgales plānošanas reģions izsludināja savu projektu “Amatniecība bez robežām”, kuram varēja pieteikt vēsturisku ēku remontu ar domu, ka tajās iemājos kāds amats,” saka I. Mukāne. Piedalīties pārrobežu projektā un uzlabot tūrisma objektu infrastruktūru atsaucās arī Balvu novads, Dagdas novads, Daugavpils pilsēta un Rēzeknes novads, kā arī Pleskavas apgabala Porhovas rajons Krievijā.
Daugavpils novada pašvaldības mērķis šajā projektā ir restaurēt un saglabāt klēti, projektu vada Latvijā pazīstams arhitekts Ēriks Cērpiņš. Viņš atzīst, ka objekts ir interesants ar to, ka ir kāda lieluma sastāvdaļa. “Tur risinājušies mums zināmi un nezināmi notikumi, ar savu vēsturi un pilnīgi citu dzīves pieredzi nekā mūsu ikdiena. Atšķirīgā pieredze ir tas interesantākais,” saka arhitekts un uzsver, ka šajā objektā ir svarīgi saglabāt seno garu un neko nesabojāt. Būtiskākā iejaukšanās bijusi ēkas pamatu stiprināšana. “Bija laiks, kad cilvēki tam nepievērsa uzmanību, bet rezultātā sienas ir sēdušās. Tā pašlaik ir lielākā iejaukšanās, bet tai būs tikai pozitīvs rezultāts – sienas nestaigās. Ēka nostāvēs vēl vismaz divsimt gadus, ja jau līdz šim 140 gadus ir nostāvējusi,” saka Ēriks Cērpiņš.
Arhitekts Ēriks Cērpiņš
Ēkas iekštelpās ir uzbūvētas vēl vienas kāpnes, lai varētu ērti nokļūt amatu darbnīcā, kas atradīsies otrajā stāvā. Blakus darbnīcai atradīsies arī izstāžu zāle. Pirmajā stāvā, kur atradīsies daudzfunkcionāla telpa dažādu pasākumu rīkošanai, taps vējtveris, kuram izgatavotas jaunas durvis senlaicīgā stilā. Īpašu sajūsmu arhitekts pauž par klēts oriģinālajām ārdurvīm, kas ir labi saglabājušās un kurām ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Ēkas iekšpusē izmantoti vienkārši materiāli, sienas un griesti apšūti ar dēļiem, kas netiks krāsoti. Arhitekts atzīst, ka akcents likts uz nepārspīlētu tehnoloģismu, smeļoties no iepriekšējo paaudžu pieredzes. Arī Ināra Mukāne uzsver, ka restaurācijā izmantotas metodes, kas ir saudzīgas šim piemineklim, maksimāli tiek izmantoti materiāli, kas atbilst Pliekšānu dzīves laikam.
Ēkas atjaunošana ir tikai daļa ieceres, tālāk tiks meklētas iespējas piepildīt ēku ar saturu. Valsts Kultūrkapitāla fondā iesniegts projekts par iespējamās ekspozīcijas izveidi un darbnīcu rīkošanu. Kultūras pārvaldes vadītāja cer, ka izdosies gūt šim projektam atbalstu un īstenot iecerēto. Līdz šim bija apdzīvots tikai senās klēts pirmais stāvs, kur notika dažādi pasākumi, bet turpmāk plānots izmantot visu ēku, veidojot jaunu kultūrvietu.
Ēkas otrajā stāvā atradīsies ekspozīciju zāle un apsildāma telpa — amatu darbnīca, kur varēs apgūt dažādas seno amatu prasmes, pieaicinot attiecīgas jomas speciālistus. Amatu darbnīcā iecerēts iepazīstināt apmeklētājus ar vilnas, kaņepju un lina diega izgatavošanu, vilnas izstrādājumu un auduma izgatavošanu, kā arī šūšanas tehnikām. “Pirmajā stāvā saglabāsies senās klēts atmosfēra, notiks dažādi pasākumi. Tiks arī deponēti dažādi amatniecības priekšmeti. Raiņa mājā ir lieli tekstila uzkrājumi, kas glabājas skapjos un lādēs, tagad būs iespēja tos parādīt plašākai publikai,” iecerē dalās Ināra Mukāne.
Ēkas otrajā stāvā tiks ierīkota amatu darbnīca
Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa topošo objektu sauc par amatniecības “minilaboratoriju”, kur varēs gan apskatīt daudzus seno amatu izstrādājumus, gan mēģināt pašam apgūt kādu amatu. “Amatu darbnīcā ēkas otrajā stāvā visu gadu būs pieejamas stelles un šujmašīnas. Darbnīcā varēs mācīties aust, šūt, tamborēt un izšūt. No iedzīvotājiem jau iepirktas četras stelles,” stāsta Inese Bērziņa. Telpu interjera izveidē plānots izmantot dažādus senus priekšmetus, kas tiks restaurēti un iegūs otru elpu, piemēram, senas durvis var izmantot kā galda virsmu u.tt. Interjera izveidei jau esot uzrunāta Daugavpils mākslinieku Folkmaņu ģimene.
Projekta kopējais budžets ir 799 740,50 EUR. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ir 719 766,45 EUR. Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija. Projekta īstenošanas periods ir 24 mēneši.
Projekta “Amatniecība bez robežām” mērķis ir veicināt amatniecības attīstību, sekmējot jaunu kopīgu produktu un pakalpojumu radīšanu, izmantojot pieejamos vietējos resursus un tradicionālās prasmes, kā arī atbalstīt amatniekus uzņēmējdarbības uzsākšanā un veicināšanā, tūrisma pakalpojumu attīstību Latgales-Pleskavas reģionā.
Teksts, foto: Inese Minova
