Atverot Naujenes tautas bibliotēkas durvis, ieskanas zvaniņš un ienācēju iznāk sagaidīt kāda no bibliotekārēm – mīļi sveicinot un smaidot. Rodas sajūta, kā atgriežoties mājās, kur tevi vienmēr gaida. Vēl nesen te bija bieži dzirdamas bērnu čalas, jo mazākie apmeklētāji nāk gan iepazīt grāmatu pasauli, gan uzspēlēt leļļu teātri. Bibliotekāres cer, ka šis klusums ir tikai uz laiku un jau drīz dzīve varēs atsākties.
Savus lasītājus bibliotēka gaida jau 65 gadu garumā. Šis ir jubilejas gads, kam par godu bibliotēkas kolektīvs ir izveidojis virtuālu izstādi, kas ļauj soli pa solim iepazīt bibliotēkas vēsturi un paveikto. Bet paveikts šajos gados patiesi daudz. Šogad Latvijas valsts svētkos bibliotēkas kolektīvam piešķirts Daugavpils novada domes Pateicības raksts par ieguldījumu bibliotēkas pakalpojumu dažādošanā, lasīšanas veicināšanas pilnveidošanā un novadpētniecības materiālu apkopošanā un saglabāšanā.
Bagātīga vēsture
Pirmo reizi bibliotēka durvis vēra 1955. gadā kā Vecpils ciema bibliotēka nr.1, par tās izveidi lēmumu pieņēma toreizējā Daugavpils rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja. Kopš tā laika bibliotēka vairākkārt mainījusi nosaukumu, būdama gan Vecpils pagasta bibliotēka, gan Kraujas ciema un Naujenes pagasta bibliotēka.
Arī tās atrašanās vieta ir mainīta vairākkārt. Pirmie gadi pavadīti vecajā Hoftenbergas muižas ēkā, vēlāk bibliotēka pārcēlās uz PMK-9 arodbiedrības kluba ēku, bet no 1984. gada atrodas bijušās PMK-9 kantora ēkā. Iespējams, arī šī vieta nav pastāvīga, jo ēka ir bēdīgā stāvoklī. Pirms diviem gadiem pieņemts lēmums par bibliotēkas pārcelšanu uz bijušo kluba ēku, izstrādāts arī būvprojekts Bērnu un jauniešu centra ēkas pārbūvei par bibliotēku, atliek vien rast finansējumu šīs ieceres īstenošanai.
Pa šiem gadiem bibliotēkai ir bijušas trīs vadītājas. Gandrīz 30 gadus to vadīja Vera Briska, tad Valija Kavinska, bet nu jau 27 gadus bibliotēku vada Diāna Čiževska, kura ir saņēmusi milzum daudz dažādu valsts un novada mēroga apbalvojumu. Naujenes Tautas bibliotēkai ir izveidota Lociku filiāle, Vecstropu un Naujenes apkalpošanas punkti, kā arī Židinu pārvietojamais apkalpošanas punkts.
1999. gadā sākās bibliotēkas automatizācijas ēra, īstenots projekts “Informācijas centra izveidošana” un instalēta BIS Alises programma. Kopš 2002. gada tiek veidots bibliotēkas elektroniskais katalogs, uz kura bāzes 2006. gadā sāka veidot visu Daugavpils novada bibliotēku elektronisko kopkatalogu.
Kopš 2012. gada bibliotēkai ir savs emuārs jeb blogs, kur var atrast visas aktualitātes, saistītas ar bibliotēkas darbu. Bibliotēka aktīvi iesaistās dažādu projektu īstenošanā, sagatavojusi un izdevusi vairākus dzejas krājumus, piedāvā iedzīvotājiem iespēju daudzus darbus lasīt virtuāli. Pašlaik virtuālo grāmatu ciklā “Māksla vieno mūs” tiek apkopoti Naujenes pagasta mākslinieku darbi. Milzīgs darbs tiek veikts novadpētniecības jomā, vācot un apkopojot materiālus par pagasta vēsturi un tā ļaužu likteņiem.
Bibliotēka kļuvusi par iecienītu vietu, kur pulcējas vietējie dzejnieki un sirsnīgā gaisotnē dalās iespaidiem un lasa dzeju. Pie bibliotēkas izveidota āra lasītava un uzstādīts grāmatu namiņš, kur iedzīvotāji var apmainīties ar dažādu literatūru. Apmeklētājus bibliotēka piesaista ar dažādām izstādēm, kurā eksponātus palīdz sagādāt paši iedzīvotāji, piemēram, pašlaik var aplūkot eglīšu retro rotājumu izstādi.
Diana Čiževska atzīst, ka ideju vēl ir ļoti daudz, tāpēc bibliotēkas apmeklētājus gaida vēl dažādi pārsteigumi un jaunumi.
Īsts sirdsdarbs
Naujenes tautas bibliotēkai izveidojies pastāvīgs un draudzīgs kolektīvs, kurā tiek atbalstīta ikviena ideja. Par savu darbu bibliotekāres runā ar lielu aizrautību.
Diāna atzīst, ka par tādu darbu sapņojusi kopš bērnības. Mācoties Skaistas pamatskolā, viņa mēdza pa ceļam iegriezties blakus esošajā mazajā pagasta bibliotēkā. Toreiz vēl mazo meiteni vilināja malkas krāsns mīlīgais siltums un sirsnīgā bibliotekāre. Pēc skolas absolvēšanas Diāna izmācījās par pavāri, taču pēc nelielās darba pieredzes saprata, ka šis darbs nesaista. Taču viņai izdevies atgriezties pie bērnības sapņa, jo saņēma piedāvājumu strādāt bibliotēkā. “Sākumā biju nobijusies, taču nolēmu, ka tas taču ir mans sapnis, ja neizmantošu šo iespēju, nožēlošu,” atceras Diāna. Vēlāk Daugavpils Universitātē viņa ieguva vēsturnieces diplomu, nopietni aizrāvās ar novadpētniecību. Arī sev par lasāmvielu izvēlas galvenokārt grāmatas par vēsturi. Pa šiem gadiem Diāna ievērojusi, ka bibliotēkas loma arvien pieaug, jo cilvēki nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī pēc palīdzības, piemēram, ienākumu deklarācijas aizpildīšanā, bankas maksājumu veikšanā, jautā padomu par mūsdienu tehnoloģiju pielietošanu. Daudziem vajag izdrukāt vai noskenēt dokumentus vai kādus materiālus, izmantot datoru, lai tiešsaistē noklausītos semināru.
Kopš 1999. gada bibliotēkā strādā Ņina Prusakova, kura iepriekš visu dzīvi nostrādājusi par kultūras darbinieku un horeogrāfu, vadīja Kraujas klubu, kur notika visi pagasta kultūras pasākumi, līdz kultūras iestādes novadā tika reorganizētas. Tas bijis smags pavērsiens, taču par laimi tobrīd bibliotēkā bija nepieciešams informātikas speciālists. “Es līdz tam laikam datorpeli nebiju rokā turējusi, nācās iet uz datorkursiem,” smejas Ņina. Pamazām viņa apguvusi arī citas zināšanas un tagad ir galvenais speciālists darbā ar elektronisko katalogu. Darba esot daudz, jo bāzē jāievada detalizēta informācija par katru grāmatu.
Ilggadēja darbiniece ir arī Jeļena Višņakova, kurai nācies kardināli mainīt savu nodarbošanos. Pēc specialitātes Jeļena ir inženieris-celtnieks un šajā jomā nostrādājusi līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad valstī notika pārmaiņas. Sakumā nonākusi strādāt bibliotēkā kā “simtlatniece”, līdz rada tur pastāvīgu darbu. Jeļena ir bibliogrāfs un novadpētniecības speciālists, kā arī galvenais izstāžu kurators.
Lociku filiāli vada Tamāra Gordina, bet Vecstropu apkalpošanas punktu – Nataļja Aļehno. Abas ļoti radošas personības, raksta dzeju, Tamāra glezno, bet Nataļja darbojas scrapbooking tehnikā.
Pa šiem ilgajiem gadiem ir ļoti labi iepazīti pagasta aktīvie lasītāji un viņu gaume, tāpēc bibliotekārēm ir viegli piemeklēt katram piemērotu literatūru un kaut ko ieteikt. Ar lielu nepacietību viņas tiek gaidītas apkalpošanas punktos atvedam jaunu grāmatu klāstu.
“Mēs šeit visas esam arī psiholoģes, jo cilvēki nāk parunāt, palūgt padomu, izstāstīt savus priekus un bēdas,” saka Jeļena.
Lai pilnveidotu savas zināšanas, bibliotekāres pastāvīgi mācās kursos, nākamgad gaidāms kvalifikācijas eksāmens, lai saņemtu bibliotekāra izglītības dokumentu.
Bērnu “paradīze”
Pati jaunākā kolēģe ir Aiga Soldatjonoka, kura strādā ar vismazākajiem apmeklētājiem. Pēc izglītības Aiga ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja. Desmit gadus nostrādājusi skolā, Aiga juta, ka ir izdegusi, un meklēja citu darbu. Pirms četriem gadiem viņu uzaicināja vadīt bērnu nodaļu. “Mans pirmais uzdevums bija panākt, lai uz bibliotēku nāk bērni,” atceras Aiga. Ar šo uzdevumu viņa lieliski tikusi galā. Ikdienā bērnu nodaļā vienmēr dzirdamas bērnu čalas, un mazākos apmeklētājus var sastapt, iegrimušus kādā radošā nodarbē. Vasarā Aiga rīko bērniem dažādas radošās darbnīcas par neparastām tēmām, piemēram, šogad bērni mācījās darināt antistresa rotaļļietas, māla medaljonus, zīmēt ar ziepju burbuļiem un citas aizraujošas lietas. Bibliotēka iepirkusi daudz galda spēļu, kuras Aiga spēlē kopā ar bērniem, rīko turnīrus. Par jauku tradīciju kļuvusi kopīga dzimšanas dienu svinēšana vasarā, jo uz torti bibliotēkā bērni var paaicināt draugus.
“Lielākoties nāk Kraujas ciema bērni, aktīvi ir vismaz 15 bērni. Kāds atnāk pēc grāmatām, bet, redzot, ka notiek kas interesants, iesaistās arī citās aktivitātēs. Kāds atnāk tikai radoši darboties, bet sāk interesēties arī par grāmatām,” saka bibliotekāre.
Aiga izveidojusi arī leļļu teātri, par kuru bērniem ir īpaši liela interese un pat notiekot “cīņa” par lomām. Pa šo laiku jau iestudētas septiņas lugas krievu un latviešu valodā. Galvenie skatītāji ir pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķītis” bērni. Spēlējot teātri un iejūtoties dažādās lomās, bērni atraisās un izpaužas.
Aiga iesaista pagasta bērnus arī lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija”. Ja sākumā piedalījās 15 bērni, tad pērn bija jau 45 bērni. Lielākais gandarījums ir iespēja tikt uz Rīgu un izstaigāt Gaismas pili, tas ļoti motivējot bērnus lasīt, atzīst Aiga.
Bērni piedalās arī Skaļas lasīšanas sacensībās. Jau divus gadus uz finālu Rīgā dodas Naujenes pagasta bērni, turklāt pērn Naujenes meitene Inna Ivanova kļuva par Latvijas skaļās lasīšanas čempioni.
Tā kā pandēmijas laikā skolu apmeklēšana izpaliek, Aiga likusi lietā izdomu un dažādus konkursus, viktorīnas un radošās darbnīcas īsteno attālināti. Bērni šajos pasākumos iesaistās diezgan aktīvi, zīmē ilustrācijas grāmatām un pat veic novadpētniecisku darbu. Pašlaik jaunieši aicināti piedalīties konkursā “Ja es būtu bērnu žūrijas grāmatu autors, tad..” un kādai grāmatai izdomāt savu nobeigumu vai pamainīt sižetu. Lai nezaudētu saikni ar skolēniem, Aiga veido arī bibliotekāra video stundas, aicinot bērnus ne tikai lasīt dažādas grāmatas, bet arī radoši izpausties un apgūt ko jaunu.
Bibliotēkas kolektīvs pateicas saviem lasītajiem un vēl, lai ceļš uz bibliotēku vienmēr ir pa ceļam!
Teksts, foto: Inese Minova