Novada domes sēdē deputāti atļāva iepirkuma procedūras veikšanu būvprojekta izstrādei Līksnas pagasta pārvaldes administratīvās ēkas pārbūvei par daudzfunkcionālo centru, paredzot ēkas daļas (kultūras nama) nojaukšanu.
Pēc spraigām diskusijām Finanšu komitejas sēdē, kā arī, iztirzājot ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, lemts, ka dotajā situācijā ēkas ekspluatācija ir bīstama. Jābilst, ka šis bija jau ceturtais atzinums.
Ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā rakstīts, ka kopējais ēkas konstrukciju stāvoklis ir daļēji neapmierinošs, notiek grunts pamatnes aktīva deformācija, kā arī sienu un pamatu plaisāšana. Savukārt par galveno problēmu atzīta nepareizi būvēta dzelzsbetona sijas balstīšana uz silikātķieģeļa mūra sienām. Zem katra siju balsta mezgla jau izveidojas plaisa, un sabrukums var notikt jebkurā laikā.
Ēkai, kas būvēta 1968. gadā, pirmo reizi plaisas konstatētas 2014. gadā, bet 2016. gadā izstrādāts būvprojekts, kas paredzēja administrācijas un kultūras ēku pārbūvi par daudzfunkcionālu centru. Taču pārāk dārgo projekta izmaksu dēļ, kura aptuvenā summa tika plānota 1,3 miljona apmērā, projekts tālāk virzīts netika.
Pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa komitejas sēdē ziņoja par to, ka ir izstrādāts projektēšanas uzdevuma uzmetums un iespējamā shēma. Atšķirībā no iepriekšējā projekta, ēka ir noteikta kā otrās grupas būve (līdz 100 cilvēkiem), kas nozīmē, ka būvprojektam nav jāveic ekspertīze un uzraudzību neveic Būvniecības uzraudzības birojs. Jaunajā projektā ir samazināts skatītāju vietu skaits līdz 90 personām. Tiek piedāvāts palielināt ēkas platumu par 3 metriem, līdz ar ko ēkas kopējā platība pieaugtu par aptuveni 100 kvadrātmetriem. Tur, atbilstoši normatīviem, varētu tikt ierīkoti koridori, vestibils un garderobe, kā arī tualetes, tostarp paredzot tās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. “Tas ir tas, kas būtu funkcionāli nepieciešams. Īstenojot šo projektu, būs jādomā par noliktavas izbūvi kurināmā uzglabāšanai, jo esošajā katlu telpā to nebūs iespējams nodrošināt. Tāpat būs nepieciešama plašāka noliktava dekorācijām”, tā B. Ozoliņa.
Drošības apsvērumu dēļ šobrīd ir slēgta ēkas daļa, kur atradās kultūras nama telpas, taču piebūvē joprojām strādā pagasta pārvaldes darbinieki. Kultūras centra zāli un tam piederošās telpas no pagasta pārvaldes administrācijai paredzētās daļas atdala nesošā siena.
Finanšu komitejas sēdē izskanēja priekšlikumi evakuēt pagasta pārvaldes darbiniekus, savukārt ēku nožogot un pēc iespējas ātrāk veikt tās demontāžu. Tāpat deputāti ierosināja pagasta pārvaldes darbiniekus pārcelt uz Līksnas vecās skolas ēku vai izīrēt telpas kādā no privātīpašumiem. Pagasta pārvaldes vadītāja kā vienīgo iespēju paredz pārcelšanos uz publiskā interneta telpu bibliotēkā, kas arī tiks darīts, taču tas prasīs laiku.
Līksnas pagastā dzīvo 1000 iedzīvotāju, kā arī darbojas pieci pašdarbības kolektīvi, kuriem diemžēl radušās situācijas iespaidā trūkst telpu mēģinājumiem. Jābilst, ka arī telpu pagasta organizētajiem pasākumiem nav, jo rosība Līksnas Muižas parkā atkarīga no laikapstākļiem.