Novada svētki “Gadsimtu gaismā”

Pirmo reizi Daugavpils novada pastāvēšanas vēsturē, turpinot ikgadējo Daugavpils novada dienu tradīciju, šogad Daugavpils novada svētki “Gadsimtu gaismā” norisinājās Naujenes pagasta Juzefovas parkā. Gadsimtu atmosfērā svētku apmeklētājiem līdz pat tumsai tika piedāvāts baudīt mākslu, mūziku, deju, izstādes un sportu neparastā, brīvā un jaukā dabas fonā.

Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne: “Pati vieta, Juzefovas parks, mums ir daudz ko pateicis priekšā, jo Naujenes Novadpētniecības muzejs jau ļoti sen ir pētījis šo parka neparasto vēsturi. 20 – 30 tajos gados te patiešām bija ļoti aktīva ekonomiskā dzīve, bija pils, saimniecības ēkas, spirta brūzis un lauki. Pat 30 tajos gados šī vieta ir atzīmēta kā diezgan ievērojams un pamanāms Latvijas tūrisma objekts. Parka vide, acīmredzot, arī “Augšdaugavas” krāšņumi, kādi tie toreiz ir bijuši, pievilināja cilvēkus arī no citām Latvijas pusēm. Tāpēc šis laiks mūs ir iedvesmojis, un mēs cenšamies piešķirt šos vēsturiskos akcentus. Pati dabas vide ir ļoti pateicīga dažādiem pasākumiem arī kultūrā. Juzefova ir pirmā vieta, kas tādā veidā sevi ir atklājusi, jo pirms tam lieli pasākumi te netika rīkoti. Es domāju, ka mums vēl ir iespēja atklāt un rādīt mūsu viesiem un apmeklētajiem brīnišķīgās novada pērles”.

Juzefovas parks vienā mirklī pārtapa par vietu amatnieku un ražotāju tirdziņam “Meistaru dārzs”, pagastu tradīciju ielai, kurā katrs pagasts prezentēja sevi nedaudz neparastāk kā katru gadu, dižojoties ar kultūras un kulināro mantojumu, ģimeņu parkam, kurā valdīja rotaļīga atmosfēra, darbojās dzīvnieku stūrītis, amatnieks Valdis Grebežs demonstrēja senas koka apstrādes tehnikas, tapa Berķeneles našķi un hennas zīmējumi. Savukārt Ģimeņu parka darbnīcās svētku viesi izgatavoja muižkungu zīmogus, vēdeklīšus, lupatu lellītes, miera bumbiņas, apgleznoja koka magnētus un iepazina seno instrumentu spēli. Blakus “Meistaru dārzam” notika daudzveidīgas sporta aktivitātes un velotriāla paraugdemonstrējumi.

Svētku norises vietas saimnieki, Naujenes pagasta pārvalde, bija godam pacentušies, lai apmeklētāji te sajustu pagasta īpašo auru. Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne: “Esam lepni ar saviem naujeniešiem. Svētkos Naujeni pārstāv siera sējēja no zemnieku saimniecības “Smaidoņi”, savu produkciju prezentē arī zemnieku saimniecība “Smilgas”, savukārt saimniece Anna, kas ir aktīva vakara tirdziņa dalībniece, šurp atvedusi pircēju iemīļotās augļu pastilas un dzērienus. Naujenē patiešām ir, ko darīt. Te var gan svētkus svinēt, gan atbraukt arī tāpat – sakurināt ugunskuru un uzcept desiņas, paciemoties dabas parkā “Daugavas lokiem” un pazust no pilsētas burzmas. Var arī laivot un prostot, ko piedāvā mūsu uzņēmēji. Brauciet uz Naujeni!”.

Pagastu tradīciju ielā valdīja īpaša rosība, un tajā vēlējās piestāt ikviens svētku viesis. Pagastu teltis ne vien uzrunāja un aicināja, bet arī radīja atmosfēru, kāda iespējama tikai Novada svētkos.

Juris Ozols, kas iejutās pēdējā Līksnas Muižas īpašnieka Jana lomā pastāstīja, ka Līksna šurp atvedusi stāstus par savu vēsturi un cilvēkiem. “Mēs esam šeit ar visforšākajiem cilvēkiem pasaulē. Ar mūsu vadītāju Birutu Ozoliņu un citiem”, bilst Juris. Savukārt Aiga Soma, kas iejutās Līksnas pagasta grāfienes Veronikas lomā, pastāstīja, ka prezentē Plāteru – Zībergu dzimtu, kas bija pēdējie Līksnas Muižas saimnieki. “Katram pasākumam  ir svarīga vēsture. Ja mēs varam pagriezt laiku atpakaļ un atskatīties, parādīt to citiem, tas ir vērtīgi. Man šķiet, ja mums tas patīk, patiks arī citiem. Visi ar mums šodien vēlas nofotografēties, liekas, ka esam topā”, papildina Juris.

Tabores pagasta pārvalde dižojās ar savu baronu Engelhartu, kura muižas ēka saglabājusies līdz pat mūsu dienām, savukārt Tabores pagasta iedzīvotāji Jeļenas Pasternakas pavadībā tā laika tērpos izdejoja skaistākās dejas, aicinot pievienoties arī pasākuma apmeklētājus.

Parka teritorijā visas dienas garumā klātesošie izmantoja iespēju pavizināties vēsturiskā karietē un zirga pajūgā, ko piedāvāja Naujenes pagasta zemnieku saimniecība “Pāvlilijas”. Tāpat svētku apmeklētāji varēja ietērpties vēsturiskos tērpos un nofotografēties pie foto sienas, pieaicinot arī kādu no vēsturiskajiem tēliem, kas pastaigājās parka teritorijā.

Grāmatu svētki, kas šogad iekļāvās Daugavpils novada svētku programmā, piedāvāja skaļo lasīšanu bērniem un jauniešiem, grāmatu apmaiņas punktu “Lasītājs dāvina lasītājam”, veselīga dzīvesveida nodarbību ar iedvesmojošo Inesi Ziņģīti un, protams, apgādu “Jumava” un Latvijas Grāmata izdoto grāmatu tirdziņu.

Amatnieku teltī kopā ar interesentiem darbojās trīs meistari no Latvijas un Baltkrievijas, lai ar meistarklašu starpniecību nodotu savas amata prasmes nākamajām paaudzēm. Ikvienam bija iespēja apgūt apaļo lupatu tepiķīšu tamborēšanu, tradicionālo salmu rotaļļietu izgatavošanu un jostiņu aušanu. Audēja Nataļja Porohņeviča no Polockas aušanas prasmes nav iemantojusi, bet gan apguvusi muzejā. Visas tradicionālās aušanas tehnoloģijas, kas viņu tik ļoti ieinteresējušas, sniedz lielas iespējas izpausties arī mūsdienās. “Man patīk mūsdienu aušana, protams, cienot arī tradicionālo. Uz stellēm no diegiem un auduma es aužu dekoratīvos panno, man ir vairākas izstādes”, tā N. Porohņeviča. Nataļja stāsta, ka cilvēki interesējas un arī iegādājas viņas izstrādājumus, kā arī labprāt apmeklē muzeja organizētās meistardarbnīcas. “Protams, auditorija biežāk ir vecāka gājuma cilvēki, taču par aušanu interesējas arī bērni. Atbilstoši katram pasākumam – interese ir dažāda.

Aktivitāte “Amatnieku pilsētiņa” augusta nogalē startēs arī Polockā, kur tiks organizētas klūgu pīšanas, izšūšanas un kokgrebšanas meistarklases. Aktivitātes noris pārrobežu sadarbības projekta “Seno amatu jaunā dzīve” gaitā.

Par godu Novada svētkiem Daugavpils novada pašvaldības aģentūra “TAKA” ikgadējo ekskursiju vietā organizēja aizraujošu pasākumu ģimenēm, draugiem un kolēģiem – tūrisma ralliju “Apceļo Daugavpils novadu”, kura maršruts neierastā veidā veda cauri Daugavpils novada labā Daugavas krasta tūrisma objektiem. Visiem rallija dalībniekiem tika pasniegtas Pateicības, savukārt uzvarētāji tika pie vērtīgām balvām. Kuplo rallija komandu vidū vislabākie bija “Komanda X”, kuras sastāvā dalībnieki no Naujenes, Višķiem un Dubnas pagasta, kā arī no Rīgas.

“Komandas X” pārstāve Ingrīda pastāstīja, ka tūrisma rallijam uzrunājusi vīru un kopīgos draugus. Ingrīda: “Vissarežģītākais bija atrast Līksnas Muižas kapelu, jo pievīla navigācija, bet beigu beigās tomēr atradām. Ļoti forši bija Vaboles muzejā, jo tas pārsteidza un uzzinājām daudz jauna. Rallijā iekļauto vietu ir interesanta. Visi it kā esam novadnieki, bet tik un tā bija vietas, kas nebija iepriekš apskatītas. Viss ļoti interesanti un pārdomāti, organizatori ļoti veiksmīgi visu saplānoja. Patika, ka pa ceļam varēja apskatīt arī citus interesantus objektus”.

Līdz pat vakaram darbojās Jauniešu terase, kas piedāvāja iesaistīties interaktīvo spēļu norisēs. Vecā Muižas staļļa teritorijā notika spēlfilmas “Rūdolfa mantojums” brīvdabas izrāde, kā arī piedāvāts Daugavpils novada video stāsts.

Ik gadu Novada svētkos norisa koncerti, kas pulcēja gan vietējos izpildītājus un kolektīvus, gan arī viesus. Šogad to vidū – Naujenes Kultūras centra folkloras kopa „Rūžeņa”, Rēzeknes Kultūras nama un Latvijas Poļu savienības Rēzeknes nodaļas sieviešu koris „Jutrzenka”. Savukārt svētku centrālie koncerti uz lielās skatuves piecu stundu garumā gadsimtu gaismas noskaņā izskanēja pieaicināto kolektīvu un izpildītāju sniegumā. Koncertu gaitā izdziedāts un izdejots 19. un 20. gs. repertuārs. Uzstājās solisti Zita Barševska, Olga Pankova un Elizabete Poddubnova, skaistākās krievu tautas dejas izdejoja deju ansamblis „Uzori”, solists Sergejs Pimanovs publiku priecēja ar atpazīstamākajām krievu romancēm. Ar priekšnesumiem uzstājās vieskolektīvs – Braslavas tautas teātris  „Pokers”, kā arī vairāki mājinieki – folkloras  kopa „Dyrbyni” un Naujenes Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Dveina” un Višķu pagasta vokālais ansamblis „Anima Corde”. Uz seno deju vakaru pulcēja Cēsu seno deju grupa „Magnolia”, savukārt operetes mūzikas cienītāju uzmanībai tika piedāvāta operetes teātra mākslinieku uzstāšanās, kuru laikā skanēja skaistākās un populārākās Johana Štrausa, Franča Lehāra, Imres Kalmana operešu ārijas un dueti.

Iestājoties tumsai, Muižas parka teritoriju izgaismoja gaismas takas, kuras objekti tapa sadarbībā ar Špoģu Mūzikas un mākslas skolas mākslinieku Valdi Grebežu.

Savukārt koncerta noslēgumā izturīgākie svētku apmeklētāji vēroja uguns šova demonstrējumus un uzdejoja grupas „Jauda” dziesmu pavadījumā.

Novada svētku tradīcija tiks turpināta arī nākamgad, aicinot apmeklētājus izzināt un iepazīt lauku teritoriju vietas vērtību un neatkārtojamo šarmu.

FOTOGALERIJA