19. augustā norisinājās Augšdaugavas novada pašvaldības Attīstības komitejas izbraukuma sēde Ilūkstē, kuras laikā deputāti un klātesošie pašvaldības speciālisti izskatīja divus nozīmīgus jautājumus, iepazīstoties ar esošo situāciju tieši objektos.
Kā viens no galvenajiem jautājumiem, kurš tika izskatīts izbraukuma komitejas sēdē bija SAM 5.6.2. projekta ,,Degradēto rūpniecisko teritoriju revitalizācija Daugavpils pilsētas un Ilūkstes novada teritorijās, II kārta” Nr. 5.6.2.0117111035 / turpmāk tekstā Projekts/ ietvaros uzbūvētās ražošanas teritorijas attīstība. Izbraukuma komitejas sēdē piedalījās arī komersanti, kuriem, saskaņā ar projekta pieteikumā sniegto apliecinājumu, ir jāinvestē šajā teritorijā, lai attīstītu saimniecisko darbību un radītu jaunas darba vietas. Saskaņā, ar projekta ietvaros parakstīto apliecinājumu, revitalizētajā teritorijā, bijušajā putnu fermā, līdz 2023. gada beigām jānodrošina iznākuma rādītāji: investīcijas 3 miljonu eiro apmērā un 24 jaunas darbavietas.
Attīstības komitejas izbraukuma sēdē uzņēmēji izklāstīja savas ieceres teritorijas attīstībai. Sākotnēji uzņēmēji plānoja būvēt ražošanas ēkas metāla konstrukciju ražošanai, taču straujais cenu kāpums uz izejmateriāliem šos plānus mainīja. Uzņēmēji skaidroja, ka alternatīvais variants ir attīstīt bioetanola ražošanu. Kā skaidroja uzņēmuma pārstāvis, patlaban notiek projektēšana, bet konkrētie datumi nav zināmi, par cik tiek plānota darbība, kura prasa rūpīgu izvērtējumu no Valsts vides dienesta puses.
Attīstības komitejas deputāti vienojās ar uzņēmēju pārstāvjiem, ka 2 nedēļu laikā pašvaldībā tiek iesniegts plāns ar konkrētām darbībām, laika grafiks un indikatīvās izmaksas projekta īstenošanai.
Pašvaldībai ir svarīgi regulāri tikties ar uzņēmējiem, sekot līdzi uzņēmēja attīstības plāniem šajā teritorijā, lai līdz noteiktajam termiņam tiktu sasniegti iznākuma rādītāji, kuri deklarēti projektā, lai piesaistītu ERAF finansējumu.
Daudzas Latgales pašvaldības iesaistījās Degradēto teritoriju revitalizācijas programmā. Augšdaugavas novadā ir vairākas teritorijas, kuras atgrieztas ekonomiskajā apritē, piesaistot komersantus – Randenē, kur darbojas šūšanas cehs, Sventes pagastā, kur paplašināsies paipalu ražotne, Višķu, Tabores un Vecsalienas pagastā tika attīstīta publiskā infrastruktūra – pārbūvēti pašvaldības ceļi komercdarbības attīstības veicināšanai.
Vēlas atdzīvināt Jezuītu klostera telpas
Tāpat Attīstības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par Ilūkstes bijušā klostera ēkas reģenerāciju. 2020. gada pavasarī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atbalstīja klostera kompleksa virzīšanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar nosaukumu “Ilūkstes klostera komplekss ar Jezuītu baznīcas fragmentiem.”
Klostera ēkas atjaunošana ir iezīmēta kā prioritāri attīstāma teritorija Augšdaugavas novadā “Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2020. gadam” I redakcijā.
Ēku plānots izmantot tūrisma nozares attīstībai. Plāno veikt ne tikai klostera ēkas restaurāciju, bet arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, kā arī baznīcas ēkas pamatu iekonservēšanu un izpēti, kas līdz šim nav veikta. Baznīcas pamatu fragmenti ir vienīgā liecība, kas saglabājusies pēc baznīcas sagraušanas.
Apkopoja: Dainis Bitiņš; foto: Guntis Kaminskis
Prezentācija par Ilūkstes Jezuītu baznīcu un klostera drupām (Aija Piļka; Iveta Megne)
Teksts bukletā: vēsturniece Aija Piļka
Senie foto: Uvis Suško (no Valta Lindes privātās kolekcijas) un Latvijas Nacionālā bibliotēka
