Ziemassvētki nāk ar egļu zaru un piparkūku smaržu. Mēs dedzam sveces Adventes vainagā un ļaujamies klusam gaidīšanas priekam. Taču dažkārt aizmirstam, ka Ziemassvētkiem ir daudz dziļāka garīga nozīme. Tieši ar šo domu Skrindu dzimtas muzejs izveidojis izstādi “Līksnas un Kalupes draudžu sakrālais mantojums”, lai par to atgādinātu un aicinātu Ziemassvētkos pievērsties arī garīgām lietām.
“Kas tad mums ir Ziemassvētki? Bērni gaida Ziemassvētku vecīti un dāvanas. Bet īstenībā Ziemassvētku jēga ir Jēzus Kristus dzimšana. Arī Ziemassvētki ir sakrāls brīdis. Tā radās ideja nest tautās sava muzeja krājumu, kas nācis no baznīcām. Jo līdz šim tādas izstādes te nav bijis,” teic Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa.
Izstādē var aplūkot dažādus priekšmetus, kas muzejam iedoti uz laiku vai saņemti dāvinājumā un nonākuši muzeja krājumā.
Līksnas draudzes priesteris Jānis Kolns iedevis muzejam diezgan senus sakrālos priekšmetus – gan biķeri, ko izmanto Svētās Mises laikā, gan trauciņus, ko izmanto kristību un dievkalpojumu norisē, gan lielas elektriskas sveces un daudzas citas vērtīgas un interesantas lietas. Muzejā nonākusi arī senlaicīga cepamā veidne, kurā tika izgatavotas oblātes jeb kalādas, kas tiek lauztas un ēstas Ziemassvētku vakariņu ievadā.
Viens no unikālākajiem ieguvumiem ir priesteru tērpi jeb ornāti, kas ir diezgan sens roku darbs. Daži tapuši 20. gadsimta sākumā, izšūti ar krāsainiem un zelta diegiem. Visvecāko ornātu muzejs saņēma no Kalupes draudzes priestera Antona Aglonieša. Iespējams, tas saglabājies vēl no grāfu Plāteru laikiem 19. gadsimta beigās. Viens no vecākajiem eksponātiem izstādē ir 1825. gadā izdota Bībele vecaja drukā, iesieta koka vākos, ko dāvājis Antons Aglonietis.
Protams, izstādē redzamie priekšmeti ir tikai neliela daļa no baznīcu sakrālā mantojuma, kas izmantoti baznīcas ikdienas dzīvē, taču paver ieskatu šajā jomā un rada svētku noskaņu. Izstādi varēs aplūkot līdz Lieldienām.
Teksts, foto: Inese Minova
